Rīgas cirka ēkas bijušajām īpašniecēm izmaksās 297 765 eiro kompensāciju

Viņa skaidroja, ka saskaņā ar Rīgas apgabaltiesas 2015.gada 24.novembra spriedumu valstij KM personā tika atzītas īpašuma tiesības uz Rīgas cirka ēku, taču īpašnieka mantiniekiem jāizmaksā kompensācija par kuras apmēru šodien lēma valdība.

KM aprēķinājusi kompensāciju par Rīgas cirka ēku 297 765 eiro apmērā, ko Ministru kabinets lēmis piešķirt no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

"Kompensācijas apmērs rēķināts pēc pastāvošās tiesu prakses - tas jāaprēķina, pamatojoties uz nekustamā īpašuma vērtību datumā, kad zaudētas īpašumtiesības. Attiecīgi, aprēķinot kompensācijas apjomu, KM vadījās pēc apsvēruma, ka īpašumtiesības bijušie īpašnieki zaudēja uz likuma pamata, ko atzinusi gan Apgabaltiesa, gan Augstākā tiesa savā spriedumā - brīdī, kad 1995.gada oktobrī tika pieņemts likums Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un nacionālajām sporta bāzēm, kas stājās spēkā 1995.gada 4.novembrī. Savukārt likumā Par zemes reformu Latvijas pilsētās Rīgas cirks norādīts kā viens no valsts nozīmes kultūras objektiem, uz kuru attiecīgi nebija atjaunojamas īpašumtiesības. Līdz ar to 1995.gada 4.novembris arī ir datums, ar kuru bijušie īpašnieki zaudēja īpašumtiesības un kompensācija aprēķināma atbilstoši šim datumam," skaidroja KM valsts sekretārs Sandis Voldiņš.

Vizule norādīja, ka bijušās ēkas īpašnieces vēlējās, lai valsts balstās uz pašreizējo nekustamā īpašuma vērtību, prasot aptuveni 3,5 reizes lielāku kompensāciju. Viņa uzsvēra, ka visu tiesvedības laiku bijušo īpašnieku pārstāvji nav apsaimniekojuši un uzturējuši Rīgas cirka īpašumu - to no valsts budžeta līdzekļiem faktiski uzturēja valstij piederoša kapitālsabiedrība Rīgas cirks.

"Vienlaikus tiesvedības process liedza arī piesaistīt apjomīgākus valsts budžeta līdzekļus, kas diemžēl, ir novedis pie pašreizējā Rīgas cirka ēkas stāvokļa. Līdz ar to, prasījums balstīties uz pašreizējo ēkas vērtību kompensācijas aprēķināšanai KM ieskatā nav pamatots, sacīja Vizule.

Pēc Voldiņa domām, par kompensācijas apmēru vēl būs strīds starp KM un bijušajām īpašniecēm, taču to izšķirs tiesa.

"Strīds ēkai nekaitē. Tajā notiek darbi, ko no ielas nevar redzēt, proti, iekšpusē foajē ir izārdīts un notiek fasādes nostiprināšanas ietvaros veicamais darbs un līdz gada beigām gan ēka, gan zeme ir uzmērīta, viss ir fiksēts un uz valsts vārda ierakstīts zemesgrāmatā, kas nozīmē, ka mēs rīkojamies kā pilntiesīgi ēkas īpašnieki," sacīja Voldiņš.

Viņaprāt ir grūti prognozēt, kad tiks panākta vienošanās par kompensācijas apmēru, jo viss ir atkarīgs no tā, vai bijušās īpašnieces šādam apmēram piekritīs, taču nepieciešamības gadījumā, KM ir gatava tiesāties.

"Mēs arī esam piedāvājuši īpašniekiem izskatīt variantus, ka kompensējam nevis naudā, bet līdzvērtīgos valsts īpašumos un uz šo piedāvājumu neesam saņēmuši atbildi, nu tad turpināsim runāt," piebilda Voldiņš.

Kā ziņots, KM būtu gatava maksāt teju 300 000 eiro lielu kompensāciju bijušajām Rīgas cirka ēkas īpašniecēm Sarmītei Bīviņai un Birutai Kreilei par īpašuma tiesību nonākšanu valsts rokās, taču viņas aizvien uztur prasību par miljona eiro lielu kompensāciju, liecina valdībā skatītie dokumenti.

Bīviņa un Kreile uzskata, ka viņām kā bijušajām Rīgas cirka ēkas īpašniecēm, īpašuma denacionalizācijas atteikuma rezultātā, no valsts pienākas kompensācija 1 015 549 eiro apmērā. Pieteikumā tiesai viņas arī uzsver, ka 1938.gada izziņā Rīgas cirka ēkas vērtība 186 750 latu apmērā ir norādīta tikai uz ēku, nevis visu nekustamo īpašumu kopā ar zemi, kā rezultātā kompensācijas apmēram ir jābūt lielākam.

Viņas pauž nostāju, ka KM aprēķins 297 764 eiro vērtībā ir nepareizs, jo balstās uz likumu Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un nacionālajām sporta bāzēm, kas stājās spēkā 1995.gada 4.novembrī un joprojām ir spēkā. Pēc Bīviņas un Kreiles domām, šajā gadījumā netiek ievēroti Ministru kabineta noteikumi Nr.197 Par bijušo īpašumu mantas kompensācijas vērtības noteikšanu un tās salīdzināšanu ar privatizējamo objektu (mantas) pašreizējo vērtību, līdz ar ko viņas iesniegušas pieteikumu Administratīvajā tiesā.

Kā aģentūrai LETA skaidroja KM pārstāve Lita Kokale, KM nepiekrīt prasības iesniedzēju pieprasījumam izmaksāt vairāk nekā miljonu eiro kompensāciju par Rīgas cirka ēku. Gada laikā KM ir mēģinājusi panākt vienošanos par iespējamās kompensācijas apmēru. Pēc KM aprēķina, kompensācijas summa varētu būt 297 764 eiro. Taču, sakarā ar to, ka prasītāji uztur prasību par vairāk nekā miljonu eiro, kompensācijas apmērs nosakāms tiesā.

Administratīvajā rajona tiesā 2016.gada 15.decembrī tika saņemts Bīviņas un Kreiles pieteikums, kurā lūgts uzlikt Ministru kabinetam par pienākumu pieņemt lēmumu par kompensācijas izmaksu 1 015 549 eiro apmērā par ēkām Merķeļa ielā 4, Rīgā. Šī gada 13.janvārī Administratīvās rajona tiesas tiesnese vērsās ar iesniegumu Augstākajā tiesā, lūdzot izšķirt lietas pakļautības jautājumu, uz ko 17.februārī AT sniedza atbildi, ka lieta ir izskatāma Administratīvajā rajona tiesā.

Jau vēstīts, ka 2015.gada 1.jūlijā stājās spēkā Augstākās tiesas spriedums, ar kuru tiesa atzina valsts īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu Merķeļa ielā 4, kas sastāv no viena zemesgabala 3807 kvadrātmetru platībā un uz kura atrodas Rīgas cirks.

pievienota 7.-10.rindkopa