Taču nepamanīts palicis vēl kāds Nila Ušakova un Andra Amerika biznesa projekts - uzņēmums Rīgas serviss. Gada sākumā pašvaldība bez lieka trokšņa pieņēma lēmumu, ka visām Rīgas mācību iestādēm ar “Rīgas serviss” jāslēdz līgums par apsaimniekošanu, apsardzi un remontdarbiem. Iepriekš šādus darbus veica privātfirmas, kuras skolas izvēlējās konkursā.
Agrāk skolas pašas izvēlējās, kas tām labos jumtus, mainīs caurules vai nodrošinās apsardzi. No 1.janvāra tā vairs nav. Rīgas dome lēma, ka skolām līgumi ar iepriekšējiem sadarbības partneriem jālauž un jāsadarbojas ar pašvaldības uzņēmumu Rīgas serviss. Tā Nilam Ušakovam un Andrim Amerikam ieteica pašvaldības ierēdniecības veterāns Oļegs Burovs.
RD Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs raidījumam Nekā personīga atzīst, ka ideja par Rīgas servisa izveidi ienākusi prātā tieši viņam:
Jā, varu atzīt, ka tā faktiski ir arī mana ideja, ko es izteicu domes vadībai. Jābūt apsaimniekošanas struktūrai, jābūt buferim un tam jābūt regulējamam, kontrolējamam. Pašvaldības struktūru vieglāk ietekmēt, vieglāk kaut ko mainīt."
Gada vidū skolas sāka saņemt pirmos rēķinus. Cerētā ietaupījuma vietā Rīgas serviss piedāvāja darbus veica dārgāk. Naudu uzņēmums prasīja arī par nepadarītajiem darbiem. Piemēram, bērnu un jauniešu basketbola skola Rīga saņēma 600 latu rēķinu par komunikāciju un ventilācijas sistēmu apskati, kas nebija veikta.
Pēteris Ševčenko, N.Draudziņas ģimnāzijas direktors raidījumam stāsta: "Pirmie rēķini, kurus mēs ieraudzījām, bija tādi, kurus mēs noteikti atteicāmies maksāt, jo viņi vairākkārtīgi pāsniedza tās summas, kuras mēs bijām maksājuši pirms tam. Tur pa vidu bija mēģinājumi mums iedot parakstīt apsekošanas aktus par lietām, kuras mēs uzskatījām, ka tas nav izdarīts un to nav vajadzīgs darīt. Piemēram, katru mēnesi apsekot visu elektrības sistēmu, tajā skaitā visus slēdžus un rozetes, lampas utt. To neviens fiziski nevar izdarīt šajā skolā, šajā platībā."
Bērnu un jauniešu vides izglītības centra Rīgas Dabaszinību skola vadītāja Daiga Kalniņa stāsta: "Bija parakstījušies, ka ir tīrīti elektrosadales skapji un pārbaudīti, vai tie darbojas. Kur, es aizejot nākamajā dienā, ar pirkstu pārvelkot iekšpusē, neredzēju nekādas pēdas tam, ka viņi būtu tīrīti. Viņi bija tieši tikpat netīri, kā vienmēr. Tā pārbaude bija – ieslēdza, izslēdza vienu elektrības korķi."
Ar līdzīgām problēmām saskārās vismaz 20 skolas. Direktori rakstīja vēstules Izglītības departamentam un mēram Nilam Ušakovam. Mērs esot aicinājis uzņēmumu strādāt labāk, tomēr atcelt ieviesto praksi skolu apsaimniekošanā negrasās. Ušakovs uzskata, ka direktori neprot strādāt pa jaunam.
Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (SC) skolu iebildumus sauc par nepamatotiem: "Rīgas servisam bieži vien ir, nu es nesaukšu to par konfliktiem, bet es saucu to par nesaprašanos ar skolas direktoriem, jo daudzi remontdarbi, kas ir veikti, ir veikti tāpēc, ka direktori ne vienmēr pienācīgi veic savus pienākumus."
Rīgas serviss apgalvo, ka par nepadarītiem darbiem rēķinus izrakstīt neesot iespējams, jo esot ieviesta pieckārša rēķinu pārbaudes sistēma. Rīgas servisa darbiniekiem skolā jāaizpilda sarežģīta anketa par veicamajiem darbiem, tad darbu tāmi apstiprina Rīgas servisā, pēc tam divos domes departamentos, tad katrā konkrētajā skolā un tikai pēc tam var izsūtīt rēķinu.
Tomēr Nekā personīga rīcībā esošie dokumenti liecina, ka rēķini skolām ir bijuši arī par darbiem, kurus nemaz nevar īstenot. Bērnu un jauniešu centram Altona pieprasīts maksāt 55 latus mēnesī par vēdināšanas sistēmas uzturēšanas pakalpojumiem, lai gan tādas sistēmas tur nemaz nav un centrs telpas vēdina, atverot logu.
Papildus rēķiniem Rīgas serviss skolām sūta arī maksājumu prognozes, lai skolas domei iesniegtu lielākus budžeta pieprasījumus nākamajam gadam. Kādai mācību iestādei nosūtīts paziņojums, ka būs jāmaksā 540 lati par ugunsdzēsības aparātu apkopi. Gadu iepriekš skola par šo pakalpojumu maksāja 58 latus. Saruna starp skolas pārstāvi un Rīgas servisa apsardzes dienesta vadītāju atklāj, ka pašvaldības uzņēmums mudina skolu piekrist izmaksu palielinājumam, jo par to tāpat samaksās dome.
Rīgas domes vadība apgalvo, ka, iesaistot pašvaldības uzņēmumu Rīgas serviss namu apsaimniekošanā, sanāks ietaupījums. Tai pat laikā Rīgas servisa vadītāja savam kapitāla daļu turētājam Andrim Amerikam vēstulē jau prasa domes naudu. 26 000 latu kompresoram, leņķa slīpmašīnai un vītņu griežiem, 36 000 latu kompaktkrāvējam ar lāpstu un rakšanas kausu, 74 000 latu biroja ēkas remontam un 100 000 latu programmnodrošinājumam.
Ekonomikas ministrija uzskata, ka, izslēdzot konkurenci skolu apkalpošanā, Rīgas dome rīkojas pretēji savu iedzīvotāju interesēm. Tādēļ ir izstrādājusi likumu, kas liegs pašvaldībām veidot tādus uzņēmumus kā Rīgas serviss.
EM valsts sekretārs Juris Pūce raidījumam skaidro: "Ir pilnīgi skaidrs, ka tirgū darbojas komersanti, kas šādu pakalpojumu var sniegt. Tur ir ļoti daudz komersantu. Caur to konkurence droši vien būtu diezgan asa un, ja pašvaldība izvēlētos izsludināt iepirkumu, droši vien saņemtu ļoti labus cenu piedāvājumus šādam piedāvājumam vienlaikus veikt remontdarbus 100 izglītības iestādēs. Manuprāt, šeit ir pilnīgi nepareizi izprasta publiskā iepirkuma likuma norma un, otrkārt, šis ir gadījums, kas acīmredzami pārkāpj valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. pantā minētos gadījumus, kad pašvaldība drīkst iesaistīties uzņēmējdarbībā."
Pret Rīgas domes iesaistīšanos inženiertehnisko pakalpojumu biznesā iebilst arī Konkurences padome. Pēc padomes vadītājas Skaidrības Ābramas domām, Rīgas domes lēmums ir ceļš uz sociālismu, kad nebija konkurences, padomju laika komunālie uzņēmumi strādāja neefektīvi, birokrātiski un izšķērdīgi. Viņa arī pieilda: "Tas ir pilnīgi pretēji tam, ko sabiedrība sagaida no pašvaldībām, jo pašvaldībām ir jāveicina uzņēmējdarbība, pašvaldībām ir jārada vienādi spēles noteikumi, bet ar šīm darbībām pašvaldības patiesībā konkurenci likvidē. Monopolizējot kādas nozares tā kā to dara pašvaldības, patiesībā efektivitātes ieguvumi diez vai būs, jo nebūs šis konkurences spiediens, kas liks sniegt pakalpojumu labākā kvalitātē, domāt par izmaksu samazināšanu un par pievilcīgāku cenu. Līdz ar to zaudētāji būs visi - gan tie, kas saņem šo te pakalpojumu, gan nodokļu maksātāji, kas ir maksājuši, lai uzturētu tādus pakalpojumu sniedzējus."