Tomēr paniku vēl nevajag celt, investīciju apsīkums varētu būt saistāms ar vārgulīgo pasaules ekonomikas attīstību. Ekonomikas izaugsme pasaulē šogad būs vājāka kā pērn un arī eirozonas ekonomika, lai gan spējusi izķepuroties no recesijas, joprojām šogad saruks salīdzinājumā ar pērno gadu. Tas atstāj iespaidu arī uz investoru noskaņojumu un pieejamiem līdzekļiem. Latvijā šogad investīcijas visvairāk mazinājušās tieši no eirozonas valstīm. Nākamgad pasaules ekonomikas izaugsme pieņemsies spēkā un arī IKP pieaugums eirozonā kļūs spējāks, līdz ar to pozitīvi ietekmējot arī ārvalstu investīciju ieplūdi Latvijā. Tāpat gaidāms, ka nākamgad Latvijas kredītreitings varētu vēl tikt pacelts saistībā ar iestāšanos eirozonā un prognozējamo stabilu ekonomikas izaugsmi (vienu no straujākajām Eiropā), kas varētu būt labs signāls ārvalstu investoriem.
Taču tas nenozīmē, ka varam atslieties krēslā un gaidīt vien nākamo gadu. Lai gan makroekonomiskā stabilitāte ir sasniegta, mājasdarbu netrūkst mikroekonomikas līmenī, lai Latvija kļūtu par investoriem pievilcīgāku valsti. Jaunākais Swedbank Baltijas Jūras reģiona indekss liecina, ka Latvija krietni atpaliek no reģiona vidējā ekonomikas strukturālās kvalitātes ziņā (proti, institucionālās, tiesiskās un uzņēmējdarbības vides kvalitāte un efektivitāte, kas ietekmē uzņēmēju izmaksas). Latvija pēdējos gados vien varējusi turēties līdzi konkurentiem reformu centienos, bet ar to vien nepietiek, lai panāktu konkurentus. Politikas veidotājiem aizvien ciešāka uzmanība jāpievērš mikroekonomikas līmeņa reformām (piemēram, attīstot industriālās zonas, stiprinot izglītības un inovāciju saikni, u.c.), lai Latvija spētu veiksmīgi konkurēt par ārvalstu investīciju ieplūdi.