Mērenākā, taču atzīstamā tempā palielinājās aktivitāte mazumtirdzniecībā (+4,3). Simboliski, bet neliels kāpums bija vērojams arī apstrādes rūpniecībā. Atgriežoties Liepājas metalurgam, nākamgad nozares izaugsme varētu būt krietni straujāka. Tomēr tas nerisinās daudzu nozaru sarežģījumus eksporta tirgos. Tāpat izaugsmi saglabāja ar tūrismu, atpūtu un izklaidi saistītās nozares. Kritumu, kas nedaudz pārsteidz, uzrāda operācijas ar nekustamo īpašumu un komercpakalpojumi. Šo sektoru attīstībai ir liela nozīme, kas lielā mērā noteiks turpmāko kopējo izaugsmes tempu. Tendences virzību parādīs turpmākie divi ceturkšņi, respektīvi, vai tiešām ir vērojams palēninājums, vai tās ir uzskaites īpatnības. Ņemot vērā ārējās vides neviennozīmīgās perspektīvas, izaugsmes izredzes ir krietni piezemētas. Tuvākajos ceturkšņos galvenais vilcējs turpinās būt privātais patēriņš, kas lielā mērā būs pakārtots iedzīvotāju noskaņojumam, kas savukārt ietekmēsies no ģeopolitiskajiem un iekšzemes politikas notikumiem. Piezemēta aktivitāte būs vērojama investīcijās uzņēmējdarbībā. Aktivitātes kāpums sagaidāms ES fondu ietekmē, visdrīzāk nākamgad, tomēr ārējās nenoteiktības dēļ straujš kāpums nav gaidāms. Visticamāk, ka nākamajai valdībai, lai sekmētu straujāku attīstību, nāksies veicināt dažādu fondu apguvi un gādāt par patērētāju un uzņēmēju noskaņojumu. Tas nozīmēs nemētāties ar nepārdomātiem paziņojumiem, bet pieķerties daudzu fundamentālu, bet iesīkstējušu problēmu atrisināšanai. Tikmēr eksportā ar jaunu virsotņu sasniegšanu būs grūti, jo primārie mērķi būs jaunu alternatīvu un perspektīvu tirgu apgūšana. Tas prasīs adaptācijas periodu. Eirozonas izaugsme stabilizēsies gausi, bet Krievijas ekonomika saskarsies ar grūti paredzamiem, bet pieaugošiem lejupslīdes un politiskās nestabilitātes riskiem. Tādejādi jaunās valdības primārais uzdevums būs akcentēt reformu virzīšanu, tai skaitā tieslietu jomā, palīdzību uzņēmējiem eksporta tirgu apguvē, kā arī mērķtiecīgu fondu apguvi. Tas ļaus atgūt potenciālu jaunam izaugsmes posmam, jo pašreizējais pēckrīzes atsitiena efekts izčākst. Izaugsmes prognozes šim gadam ir 2,5%, bet 2015.gadam tā ir 2,7%.
SEB banka: Izaugsme turpina palēnināties, jāakcentē reformu plāns
Pēc ilgstošas pauzes ir nākuši klajā aktualizētie IKP dati, kas apstiprina pērn iesākto izaugsmes palēnināšanās turpināšanos. Tā otrā ceturkšņa dati uzrāda 2,3% kāpumu, kas pirmā pusgada izaugsmes tempu ir pazeminājis līdz 2,5%.Kā ierasts, situācija nozarēs ir atšķirīga. Strauju tempu turpināja uzrādīt būvniecība (15,8%), bet, neskatoties uz potenciālajiem riskiem, kas saistīti ar Ukrainas konfliktu, strauju kāpumu turpināja demonstrēt arī transporta nozare (+11%).
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.