Neskatoties uz to, ka daļa cenu laicīgi, tas ir, jau pērnā gada laikā, pacentās pielāgoties eiro nomināliem, daļa potenciālās janvāra inflācijas saistāma ar pāreju uz jauno valūtu. Tas pirmām kārtām saistās ar pakalpojumu nozari, kur cenas vairāk pakārtotas acij un ērtībai. Tā var skaidrot faktu, ka salīdzinot ar cenu pārmaiņu tendencēm janvārī iepriekšējos gados, šā gada janvārī pakalpojumu cenu kāpums pārsniedza preču cenu pieaugumu vairāk nekā divas reizes.Rezultātā gada inflācija janvārī izrāpās no negatīvās teritorijas un uzrādīja 0,4% kāpumu. Lielākā ietekme bija pakalpojumu cenu kāpumam, ko var skaidrot gan ar eiro ieviešanu, gan pakalpojumu nozarēs vērojamo pārliecinošo aktivitātes kāpumu. Savukārt cenu kāpums atsevišķiem pārtikas produktiem lielā mērā skaidrojams ar globālajām norisēm, kas savukārt ir licis sarukt degvielas un siltumenerģijas cenām.Atbilstoši prognozēm, šogad inflācija uzrādīs straujāku kāpumu, taču ņemot vērā zemās globālās inflācijas vidi, tās nesamērīgs kāpums nav gaidāms. Šogad inflācija grozīsies ap 2%, kas ņemot vērā tendences Latvijas ekonomikā, ir adekvāts līmenis. Tikmēr lielākā ietekme uz inflāciju būs elektroenerģijas cenu kāpuma, kas inflācijai var pieplusot aptuveni 0,7 procentpunktus, kā arī tas, ka, it īpaši pakalpojumu sfērā, cenām būs tendence turpināt kļūt apaļākām.
SEB banka: Janvārī atgriežas inflācija
Pēc gada nogalē vērojamās deflācijas janvāris iezīmējās ar inflācijas atgriešanos. Visticamāk, ka paliekoši. Tā janvārī, mēneša laikā, patēriņa cenas palielinājās par 0,6% - precēm par 0,5%, bet pakalpojumiem par 1,1%. Lielākā ietekme uz patēriņa cenām bija pārtikas preču cenu kāpumam par 1,7% un ar mājokļa uzturēšanu saistītām precēm un pakalpojumiem par 0,9%, kā arī cenu kritumam apģērbiem un apaviem par 6,5%.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.