Uzrunājot partijas Vienotība domes pārstāvjus, Āboltiņa prognozēja, ka Satversmes tiesas atzinums ļautu izvairīties no nākamajām parakstu vākšanām un referendumiem par valsts pamatu graušanu.
Āboltiņai kļuvis skaidrs, ka "mūsu iesniegums Satversmes tiesai" nav tikai juridisks akts vai demokrātijas garantēto tiesību izmantošana, jo 20 gadus pēc valsts neatkarības atjaunošanas ar referendumu tiek mēģināts atzīt par likumīgām okupācijas sekas. "Patlaban nav svarīgāka uzdevuma kā pašā saknē novērst iespēju vērsties pret mūsu valsti, pret mūsu tautu," sacīja Āboltiņa.
Jāatgādina, ka deputātu parakstu vākšanu iniciēja visi 14 Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK), un to atbalstīja 15 Vienotības deputāti un viena ZZS deputāte.. Āboltiņa pati iesniegumu nav parakstījusi.
Āboltiņa savā uzrunā arī paziņoja, ka "Vienotība ir gan apstrīdējusi referenduma likumību Satversmes tiesā, gan, apzinoties, ka jautājuma izvērtēšana tiesai var prasīt ilgāku laiku vai tiesa var pieņemt lēmumu referndumu neapturēt, aicina ļaudis iet uz referendumu un aizstāvēt savu valsti".
Jau ziņots, ka Satversmes tiesā saņemts Saeimas deputātu pieteikums, kurā apstrīdēts referendums par krievu valodas statusu. Deputāti lūguši arī piemērot pagaidu noregulējumu un apturēt 18.februārī plānotā referenduma norisi.
Kā nformēja Satversmes tiesas priekšsēdētāja palīdze Līga Pauliņa, ceturtdien dokuments reģistrēts tiesā un Satversmes tiesas priekšsēdētājam trīs dienu laikā tas jāizskata un jālemj par lietas nodošanu trīs tiesnešu kolēģijai, kura viena mēneša laikā izlemj par lietas ierosināšanu vai atteikšanos ierosināt lietu.
Ja Satversmes tiesas tiesnešu kolēģija lemj par lietas ierosināšanu, tad tiesa pilnā sastāvā rīcības sēdē, kas ir slēgta sēde, lems jautājumu par pagaidu noregulējuma piemērošanu, informēja Pauliņa, uzsverot, ka tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris iepriekš vairākkārt sacījis, ka Satversmes tiesa šī jautājuma risināšanu "neatliks līdz pēdējai dienai" un skatīs pēc iespējas ātrāk.