Laika ziņas
Šodien
Migla
Otrdiena, 12. novembris
Kaija, Kornēlija

Adijāns: Aprēķina kļūda ar smagām sekām

Pievienot komentāru

0/1000 zīmes
Vispār jau
V
ES NAV nekādas striktas taupības politikas, ja vien par taupību neuzskata par 10%, 20%, 30% un pat par 40% lielākus izdevumus nekā ienākumus.
vērotājs
v
Diemžēl šo profesoru kļūdas aprēķinos nekādā veidā neietekmē to karjeru vai iespējas saņemt Nobeļa prēmijas (Frīdmana gadījums). Varbūt vienkārši šie profesori ir labi liberāļi un uztaisa tādas teorijas, kuras ir izdevīgas tiem, kuri viņiem par tām samaksā. Kad konkrētā shēmošana sāk buksēt, laiks jaunai teorijai. Vai līdzīga tendence nav visas mūsu izglītības pamatā? Tāpēc zinātnē valda neiedomājama muļķība un konjuktūrisms. Un to, kur noved dzīvošana pāri saviem līdzekļiem, zin katrs bomzis. Ekonomikas doktoru tam nevajag. Vispār jau ir bezjēdzīgi ekonomiku nosaukt par zinātni un pielīdzināt dabas zinātnēm. Angļi ir mēģinājuši saglabāt veselo saprātu un uztur arts and sciences. Mums pat tā nav un ir kārtīgi marksistiski - literatūrzinātne. Kas ir absurds.
humorists
h
To, ka matemaatika atskjiras no literatuuras vai muuzikas taapat kaa juusu ekonomika no dabas zinaatneem, arii zina kursh katrs vidusskolnieks. Paraadiet man vienu atziitu teoriju dabas zinatnees, par ko nestriidas. Par relativitaates teoriju striidas. Par evoluuciju striidas. Par Visuma izcelsanos nav diezgan izstriideejushies. Muuzhiigos dzineejus arii veel projektee, lai gan jau viduslaikos gaisaakie praati paarliecinaajaas, ka nesanaak ne taa, ne sitaa.
  • 0
  • 0
Guntis
G
Kas ir ekonomiskā izaugsme šodienas ekonomistu izpratnē? Vienkāršoti - aizvien pieaugošs IKP. Tātad katrai valstij ir jāspēj saražot preces un sniegt pakalpojumus aizvien vairāk un vairāk. Taču - vai kāds ir iedomājies, uz kurieni ved šāda pieeja? Lai nodrošinātu apjomu pieaugumu, nepārtraukti kāds ir jāizpiež no biznesa, lai nodrošinātu savu preču vai pakalpojumu noietu. Tas savukārt rezultējas ar likvidētiem uzņēmumiem, bez darba palikušiem cilvēkiem. Vieni iegūst, citi zaudē. Kāds varbūt teiks, ka šādā veidā preces tiek padarītas kvalitatīvākas un lētākas. Tādā gadījumā nosauciet man vienu būtisku, ikdienā nepieciešamu preci vai pakalpojumu, kas ir kļuvusi lētāka, nekā pirms desmit gadiem. Pārtikas preces? Nē. Apavi? Nē. Apģērbs? Nē. Komunālie pakalpojumi? Nē. Enerģija? Nē. Izglītība? Nē. Tā šo sarakstu varētu turpināt un turpināt.
humorists
h
Tie citi uznjeemeeji arii dara tieshi to pashu, rezultaataa iznaak pusliidz stabils liidzsvars. Kaa teica Klauzevicu Kazha, teorija ir vienkaarsha un jebkuram saprotama, bet izdariit ir peec sunja gruuti. Videejais statistiskais apgjeerbs vai videejie statistiskie apavi dabaa neeksistee. Kurpes par 30 eiro tiesi taapat der staigaasanai kaa kurpes par 300, bet uzvalks par 200 tiesi taapat ir velkams un no skata nav atskjirams no uzvalka par 900. Kura prece ir kljuvusi leetaaka? Piemeeram, jaunie videoieraksti BluRay formaataa, kas kaadreiz bija bezdieviigi daargi, bet tagad jau veiksmiigi konkuree ar DVD ierakstiem. USB koku tirguu ir notikusi vesela revoluucija - sie kljuust arvien leetaaki un vienlaiciigi lielaaki. Paraadaas 16 un 32 Gb koki, ir redzeeti arii 64 un pat 128 Gb, tikai pagaidaam daargi. Dazas vecaas programmiites sviezh pakalj par simbolisku cenu 5 - 10 dolaari gabalaa, bet reizeem pat daavina. Un lai man kaads pasaka, ka muusdienu cilveeks neintereseejas par dzelzhiem un programmaam, bez kuraam dzelzis ir tikai dzelzis. Tas taads pavirss viena ikdienaa lietojama sektora, datortehnikas un piederumu, apskats.
  • 1
  • 0
citāts
c
''Es nepazīstu nevienu pasaules mēroga ekonomikas zinātnieku kurš nebūtu zaudējis krietnu summu spēlējot biržā'' - Džons Kenets Gelbraits.
dabistiski
d
Nekljuudaas tikai interneta komenteetaaji, jo vinji neko nedara.
  • 1
  • 0
Goga
G
Nezinu kā ar tā kļūdām, bet kā taupība var būt agresīva? Vai tiešām dzīvošana pāri saviem līdzekļiem ir atbalstāma? Cilvēkam jādzīvo atbilstoši nopelnītajam. Es tā dzīvoju, kredītu man nav , un esmu laimīgs, un labi jūtas mana ģimene.
humorists
h
... un ne tikai bezatbildiigie, vispaar neviens. Atbildiibas pakaape nevienam uz pieres nav rakstiita.
  • 1
  • 0
humorists
h
Diemzheel Janka nav dzirdeejis, ka arii pirms 20. gadsimta valdnieki aiznjeemaas, ja vinjiem truuka naudas, bet valdniekam naudas truukst vienmeer. Neviens neaiznjemas aiz gara laika, bet taapeec, ka vajag. Ar taupiibas pasaakumiem, janka, var izlabot to, ka samazinaas izdevumi. Maajsaimnieciiba, kas nonaak gruutiibaas, dara tiesi to pasu, tikai mazaakos meerogos un iisaakaa laikaa. Taatad atliek tikai samaksaat paraadus, jo paraadu norakstiishana sagraus vispaar visu. Piekraaptie kreditori vairs nekad nevienam neko neaizdos, savukaart bezatbildiigie teereetaaji nevarees aiznjemties. Rezultaats var buut tikai humaanaa katastrofa taados meerogos, kas saliidzinaama ar lielu regjionaalo karu.
  • 1
  • 0
Janka
J
Diemžēl pilnīgi visa neoliperļisma ekonomika ir balstīta uz aizņemšanos, brīdī, kad ražotājiem visi līdzekļi ir ieguldīti ražošanā, algu izmaksās, izejvielu iepirkšanā, u.t.t. ir sasniegts noteikt ražošanas līmenis, ekonomika vairs strauji neaug,tāpēc 20. gadsimta vidū tika izdomāts, kā paatrināt attīstību - aizņemties naudu apsolot samaksāt pēc preces pārdošanas, vārdu sakot līdzīgi kā finanšu piramīdā. Un šobrīd krīzespamatā nav jau kaut kāda pārejoša parādība, ko var izlabot ar minetāro vai taupības politiku, bet gan pašas piramīdas sabrukums - aizņemšanās jau ir pārsniegusi visu pasaules valstu kopproduktu daudzus gadus uz priekšu. Ir divi varianti - dzīvot stagnācijā, kamēr parādi tiks atmaksāti (gadus 15-20), vai norakstīt parādus un sākt visu no jauna, bet otrais variants neder bankām, kuras reāli valda pār pasauli...
  • 4
  • 3
Senais
S
daudz svarīgāk ir kļūdas labot un par kļūdu labojumiem uzrakstīt lai atvieglotu pieredzes apgūšanu nākamajiem. Taču un diemžēl, kā ES, tā Latvijā šo aksiomu ignorē, nemaz nerunājot par kļūdu atzīšanu, kur nu vēl par vainīgo sodīšanu.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Ko novēlēsim svētkos?

Patlaban Latvijā ir patriotisko svētku laiks, kurā tiek domāts par atbilstošiem novēlējumiem.

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē