Grūti pateikt, kurš pirmais savām vajadzībām atklāja cilvēka zemapziņu - politika vai kino, skaidri zināms ir tikai tas, ka abas mākslas bieži vien nespēj atteikt kārdinājumam palīst zem vienas segas. Leģendārs piemērs mūsu platuma grādos ir Rīgā dzimušā Sergeja Eizenšteina filma Oktobris, kuras kadri joprojām bieži tiek izmantoti dokumentālajā kino, attēlojot Oktobra apvērsuma notikumus.
Melnbaltie kadri, kur boļševiku kareivji «šturmē» cara Ziemas pili, vismaz vienai padomju paaudzei kalpoja kā visas padomju tautas šo notikumu vienīgā vizuālā atmiņa. Vēlāk tika izpētīts, ka uzbrukums patiesībā noticis ļoti juceklīgi un pili neviens nav aizsargājis, tās durvis pat nav bijušas aizslēgtas. Britu vēsturnieks Simons Montefiore secina, ka Eizenšteina filmas uzņemšanas laikā savainojumus guva vairāk cilvēku nekā patiesā uzbrukuma gaitā. Arī 85. gadus pēc filmas pirmizrādes pirmā asociācija, kas man nāk prātā, domājot par Oktobra apvērsumu, ir Eizenšteina iedēstītās atmiņas bildes.
Laika gaitā kinomāksla ir attīstījusies, taču nemainīga ir palikusi vēlme kustīgajos attēlos izpaust vēsturiskus un politiski aktuālus notikumus. Kad Holivudas kases grāvēju darbība notiek ārpus ASV robežām, tad bieži vien tā ir valsts, kur amerikāņu karaspēks jau atrodas vai arī drīzumā būs. Ģeopolitiskajām prioritātēm mainoties, lauzītā angļu valodā runājošos krievu izcelsmes sliktos puišus pamazām ir nomainījuši tumšbārdaini arābu izcelsmes sliktie zēni.
2013. gada nominācijām bagātākā filma Argo skatītājam atsauc atmiņā Irānas ķīlnieku krīzi, un, lai arī filma izveidota meistarīgi un uzņemta krāsās, tā nespēj tikt vaļā no «mēs labie un saprātīgie, jūs sliktie un dīvainie» melnbaltuma. Protams, to pieprasa arī scenārijs, jo CIP aģenti tajā visai asprātīgā veidā cenšas atbrīvot satracināta irāņu pūļa gūstā nonākušus ķīlniekus.
Otra politiskās audzināšanas paraugstunda tiek sniegta Oskaram vairākkārt nominētajā filmā Zero Dark Thirty, kura saņēmusi ļoti labas kritiķu atsauksmes, taču kinostartu republikāņu iebildumu dēļ nācās atlikt uz laiku pēc ASV prezidenta vēlēšanām, jo viņi šo filmu bija klasificējuši kā pārāk lielu palīdzību Obamas priekšvēlēšanu kampaņai. Filmā sabiedrībai atmiņā tiek atsaukta bin Ladena likvidēšanas operācija, kura jau arī realitātē tika pietiekami profesionāli inscenēta.
Lai arī kino un politikas sazobe ASV nav ne tuvu tik saskanīga, kāda tā bija Padomju Savienībā, tomēr arī Holivudas meistardarbi ir jābauda ar zināmu piesardzību. Tie nevilto vēsturi tā, kā to savās filmās bija spiests darīt Eizenšteins, taču skatītājiem tie nereti prezentē jau sagatavotu, tikai drošību ilgstošas lielvalsts notikumu redzējumu.