Pēc viņa domām, šajā jautājumā būtu jāpieliek punkts 18.februārī ar mērķi jau nākamajā dienā sēsties pie "apaļā galda" politiskajām partijām un nevalstiskajām organizācijām, kas ieinteresētas Latvijā saglabāt etnisko saskaņu.
"Stiept garumā šo procesu nebūtu pareizi," teica Agešins, paužot cerību, ka Satversmes tiesa (ST) šajā jautājumā pieņems ne politisku, bet tīri juridisku un procesuālu lēmumu.
Savukārt SC frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs uzsvēra, ka iespējamais ST lēmums par referendumu varētu ietekmēt iedzīvotāju uzticību gan varai, gan likumam un valstij.
SC politiķis domā, ka referenduma apturēšana vai atcelšana varētu saasināt etniskās attiecības. "Vieni kliegs "urā", citi vīstīs dūres," pauda Urbanovičs, "šāds lēmums dotu jaunu atziņu par ST vietu tiesu sistēmā."
Kā ziņots, ST vakar iesniegts Saeimas deputātu pieteikums, kurā apstrīdēts referendums par krievu valodas statusu. Deputāti lūguši arī piemērot pagaidu noregulējumu un apturēt 18.fegtsbruārī plānotā referenduma norisi. ST priekšsēdētājs Gunārs Kūtris pieteikumu nodevis tiesnešu kolēģijai.
Kā teikts aģentūras LETA rīcībā esošajā pieteikumā ST, deputāti lūdz gan apturēt izsludināto tautas nobalsošanu par grozījumiem Satversmē, kas paredz valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, gan atzīt likuma "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu" 11.panta pirmo daļu par neatbilstošu Satversmes 1., 77. un 78.pantam.
Satversmes 1.pants nosaka, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika, 77.pants noteic, ka tad, ja Saeima grozījusi vairākus Satversmes pantus, tostarp ceturto, kas latviešu valodai piešķir valsts valodas statusu, tad šādi pārgrozījumi ir apstiprināmi tautas nobalsošanā, bet 78.pants nosaka, ka ne mazāk kā vienai desmitajai daļai vēlētāju ir tiesības iesniegt Valsts prezidentam pilnīgi izstrādātu Satversmes grozījumu projektu vai likuma projektu, kuru prezidents nodod Saeimai. Ja Saeima to nepieņem bez pārgrozījumiem pēc satura, tad tas ir nododams tautas nobalsošanai.
Likuma "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu" 11.panta pirmā daļa nosaka: "Ja Saeima nav pieņēmusi bez satura grozījumiem ne mazāk kā vienas desmitās daļas vēlētāju iesniegto likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu, šis vēlētāju iesniegtais likumprojekts vai Satversmes grozījumu projekts nododams tautas nobalsošanai."
Deputāti arī lūguši atzīt Valsts prezidenta Andra Bērziņa lēmumu Nr.260, ar kuru likumprojekts nodots Saeimai, par neatbilstošu iepriekšminētajiem trim Satversmes pantiem un Latvijas Republikas neatkarības proklamēšanas aktam. Par neatbilstošu iepriekšminētajiem dokumentiem lūgts atzīt arī Saeimas prezidija atzinumu.
Tāpat prezidenta lēmumu deputāti lūguši atzīt par spēkā neesošu no šī lēmuma spēkā stāšanās dienas.
Pieteikumā norādīts, ka tautas nobalsošanai nevar tikt nodoti jautājumi, kas groza valsts konstitucionālos pamatus, tostarp jautājumu par valsts valodas statusa maiņu, pat ja Satversmē vārdiski tas nav paredzēts. Lai arī Satversme to tieši neparedz, tautas nobalsošanai nevar tikt nodoti ne tikai tie jautājumi, kas tieši minēti Satversmes 73.pantā un ir konstitucionāli, bet vēl jo vairāk jautājumi, kas ir antikonstitucionāli.
Satversmes 73.pants nosaka, ka tautas nobalsošanai nav nododami jautājumi par budžetu un likumi par aizņēmumiem, nodokļiem, muitām, dzelzceļa tarifiem, kara klausību, kara pasludināšanu un sākšanu, miera noslēgšanu, izņēmuma stāvokļa izsludināšanu un tā izbeigšanu, mobilizāciju un demobilizāciju, kā arī līgumi ar ārvalstīm.
Deputāti uzsver, ka likumprojektus, kas ir antikonstitucionāli un maina Satversmes kodolu, nevar pieņemt ne likumdevējs, ne tauta, īstenojot likumdošanas iniciatīvas tiesības.
Pieteikumā norādīts, ka Latvijas valsts latviešu valodu kā konstitucionālu vērtību 1922.gada Satversmē iestrādājusi 1998.gada 15.oktobrī. Iekļaujot valsts valodas aizsardzību Satversmē, valsts ir uzsvērusi tās konstitucionālo vērtību. Tāda valodai bijusi arī līdz 1998.gadam.
Deputāti norāda, ka Satversmes konceptuālā pamata augstākā juridiskā spēka avots atrodas ārpus Satversmes un konceptuālā pamata grozīšana vai paplašināšana, iekļaujot tajā otru valsts valodu, ir nelikumīga, jo, izdarot atbilstošus grozījumus Satversmē, ir jāgroza arī proklamēšanas akts un deklarācija par Latvijas valsti. Saeimas un tautas vienotas gribas rezultāts var būt Satversmes kodola grozījums, kas izpaužas kā jauna Satversme.
Ievērojot to, ka grozījumi Satversmes 4. pantā nav izdarāmi bez jaunas Satversmes izstrādāšanas un atbilstošu grozījumu izdarīšanas Latvijas Republikas proklamēšanas aktā, Valsts prezidentam nebija likumīga pamata nodot grozījumus Satversmē izskatīšanai Saeimā un Saeimas Prezidijam nebija tiesību sniegt atzinumu, ka šis likumprojekts ir izskatāms, teikts pieteikumā.
Tāpat, ja likumprojekts par otras valsts valodas - krievu valodas - ieviešanu tiktu pieņemts un pēc tam ST secinātu, ka atsevišķas likuma "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu" normas ir uzskatāmas par tādām, kas groza valsts pamatus un tādējādi ir pretrunā Satversmei un proklamēšanas aktam, Saeimai būtu pienākums nekavējoties gādāt par iepriekšējās situācijas atjaunošanu.
Tomēr šādā situācijā Saeimas rīcībā nebūtu piemērotu līdzekļu, lai atgrieztu situāciju, kāda bija pirms tautas nobalsošanas sarīkošanas, jo Saeimai nav tiesību vienpersoniski grozīt valsts pamatus, norādīts pieteikumā.
Deputātu parakstu vākšanu iniciēja Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK), un to atbalstīja arī atsevišķi Vienotības deputāti. Deputāts Raivis Dzintars (VL-TB/LNNK) informēja, ka ir savākti 30 deputātu paraksti, lai apstrīdētu referenduma par krievu valodu leģitimitāti. Dokumentu parakstījuši visi 14 nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK deputāti, 15 Vienotības politiķi, kā arī Zaļo un zemnieku savienības frakcijas deputāte Iveta Grigule.
Pieteikumu ST parakstīja nacionālās apvienības deputāti Dzintars, Einārs Cilinskis, Imants Parādnieks, Ināra Mūrniece, Ilmārs Latkovskis, Inese Laizāne, Romāns Naudiņš, Dāvis Stalts, Vineta Poriņa, Dzintars Rasnačs, Raivis Blumfelds, Jānis Dombrava, Kārlis Krēsliņš, Dzintars Kudums, Vienotības deputāti Ilma Čepāne, Dzintars Zaķis, Edvards Smiltēns, Lolita Čigāne, Ojārs Ēriks Kalniņš, Arvils Ašeradens, Jānis Reirs, Janīna Kursīte-Pakule, Ina Druviete, Rasma Kārkliņa, Andris Buiķis, Ingmārs Čaklais, Ingūna Rībena, Ainārs Latkovskis, Atis Lejiņš.
Dzintars aģentūrai LETA pauda cerību par labvēlīgu rezultātu, proti, ka referenduma norise tiks apturēta un vēlāk būs pozitīvs ST spriedums, ka par šādiem jautājumiem tautas nobalsošana nav iespējama.
Kā ziņots, paredzēts, ka februāra vidū notiks tautas nobalsošana par grozījumiem Satversmē, kas paredz mainīt krievu valodas statusu. Referendumā Satversmes grozījumi tiks pieņemti, ja par tiem nobalsos vairāk nekā puse balsstiesīgo vēlētāju, kuru skaits 11.Saeimas vēlēšanās bija 1 543 786, tātad par otras valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai referendumā būs jānobalso vismaz 771 893 vēlētājiem.
Apjaušot referenduma nenovēršamo norisi, latviešu elektorātu pārstāvošās partijas ir sākušas meklēt atbildīgos, kuriem jau savlaicīgi esot vajadzējis nepieļaut jautājuma par krievu valodu nonākšanu līdz referendumam.