Apbedītāju asociācija: Nozarē esošā ēnu ekonomika ir izteiktāka lauku reģionos

Laukos paši izrakām kapu, atvedām dēļus, no mežiņa egļu zarus, kapličai meijas. Mācītājam gan samaksājām, gan naudā, gan graudā. PIRMS BĒRĒM PIEAICINĀJĀM PIE GALDA IETURĒTIES, apēda gandrīz veselu vistu un izdzēra pudeli šņabja, bet pavadīja gods godam. Kapličā un pie kapa spēlēja arī ciema vijolnieks, bet viņam nav nekad nav bijis kases aparāta, tā viņš vietējiem spēlē gan kāzās, gan bērēs, sēd pie galda, ēd, dzer, uzdzied uz bēdām vai priekiem. Kāzās pat ir čīgājis trīs dienas no vietas. Par to jau arī kādu naudiņu iedod, bet tas darbiņš jau viņam ir tāds paknaps, nav jau to cilvēku daudz, un precas jau arī pavisam maz, galvenokārt tās bēres, bet tie jau arī ir vientuļi cilvēki, sanāk kaimiņi, varbūt kāds attāls rads un tas ir viss.

esmu pats piedaliijies visu savu mirušo radinieku apbediišanaa , laukos neviens firmas nemeklee pašu ļaudis izdara daraamo un seestas pie piemineešanas mielasta . taa ir tradiicija no aizveesturiskiem laikiem , ir dzimtas kapi kuros mirušos apglabaa , varbuut apstaaveetaajam buutu jaasamaksaa ienaakuma nodoklis , bet ja tas ir maaciitaajs , tad bazniica ir aarpus valsts un nekaadas nodevas valstij nav bazniicai jaamaksaa , tikvien kaa kuultuurveesturiska pieminekļa aizsardziiba.