Ministrs šādi komentēja Eiropas Komisijas (EK) sniegto vērtējumu par Latvijai izteikto rekomendāciju ieviešanu. Politiķis skaidroja, ka jāatbalsta jauniešu nodarbinātība, ieviešot papildu mehānismus.
Sociālo un darba lietu komisijas un Eiropas lietu komisijas kopsēdē šodien tika apspriests EK darba dokuments Ziņojums par valsti - Latvija 2016. Jauniešu nodarbinātība ir tikai viena no EK dokumentā minētajām apakštēmām.
Ašeradens norādīja, ka Latvija kopumā piekrīt EK dokumentā sniegtajam vērtējumam, lai gan "mums ir metodoloģiska rakstura iebildumi". Viņš norādīja, ka uz EK sniegusi vērtējumu gan par fiskālās politikas īstenošanu, gan strukturālo reformu ieviešanu. Fiskālās politiskas jomā būtiski iebildumi nav saņemti, jo, piemēram, ārējais parāds ir neliels. Latvijai gan jāsāk diskusija, kā veidot bezdeficīta budžetu, piebilda premjera biedrs.
Saskaņā ar EK rekomendācijām valstij ir jāturpina darbs pie strukturālo reformu īstenošanas, pauda ekonomikas ministrs.
Kā ziņots, saskaņā ar Eiropas Komisija novērtējumu par 2015.gadu Latvijā ir "ierobežots progress" rekomendāciju ieviešanā un tas nav labs rādītājs, šodien Saeimas atbildīgo komisiju kopsēdē sacīja EK pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka.
Vērtējums "ierobežots progress" ir ceturtais no piecām novērtējuma kategorijām, pastāstīja EK vadītāja.
EK secinājusi, ka budžeta politikā rekomendācijas ir pilnībā ieviestas, izglītībā un zinātnē ir zināms progress, sociālajā politikā un veselībā ir ierobežots progress, valsts pārvaldē un tieslietās arī ir panākts ierobežots progress.
EK ziņojumā identificētie galvenie stratēģiskie virzieni ir darbaspēka piedāvājums, biznesa vide un konkurētspēja.
Darbaspēka piedāvājumā kā galvenās jomas, kurās jāstrādā, ir demogrāfiskā situācija, izglītība un veselība, darba ražīgums, darbaspēka izmaksas, nodokļi un nabadzības mazināšana. Savukārt biznesa vidē svarīgi aspekti ir ēnu ekonomikas mazināšana, investīcijas, inovācijas un valsts pārvaldes darba uzlabošana.