Tā sagadījies, ka šī saruna notiek Jāņu dienas priekšvakarā jaunajā Valmieras pārstāvniecībā Rīgā, kur jūs medijiem apstiprinājāt gatavību jūlija sākumā Valmierā uzņemt Latvijas IV olimpiādes dalībniekus no 94 pašvaldībām, ar ko ļoti lepojaties.
Valmiera ir ļoti sportiska pilsēta. Mums ir infrastruktūra – uzcelts Olimpiskais centrs, tagad būvē baseinu, kam valsts iedeva līdzfinansējumu. Mēs šo infrastruktūru izmantojam valsts labā. Ja reiz tāda iespēja ir, vēlamies radīt sporta svētkus. Pilsēta virmos, un daudzas lietas notiks. Jūtamies pagodināti un atbildīgi.
Kāpēc tieši Valmierai, nevis Alūksnei vai Limbažiem valsts dod finansējumu?
Jāsaprot, ka šīs infrastruktūras uzturēšana un atjaunošana arī pieklājīgi izmaksā. Nepietiek tikai ar olimpiādes noorganizēšanu. Vajag arī, kur gulēt un paēst. Limbažos, piemēram, ir airēšanas sporta bāze. Valmiera vēsturiski bijis sporta centrs.
Ja jums nebūtu sadarbības līguma ar Vienotību un iepriekš Tautas partijas atbalsta, vai Valmiera varētu tā attīstīties?
Tas nedaudz tiek pārspīlēts. Ne jau Valmiera vienīgā saņem šo atbalstu. Te ir stāsts par to, ko esam sasnieguši. Valsts nedāvina finansējumu simtprocentīgi. Baseinam iedeva pusi no nepieciešamā, pārējo sedz pašvaldība. Par Olimpisko centru mēs vēl nākamajā gadā veiksim pēdējo maksājumu. Valsts līdzfinansējumu mēs atdodam atpakaļ, rīkojot šādus pasākumus. Valmierā ir sporta skola, kurā ir 1150 bērnu. Mūsu mazā sāpe ir tā, ka sporta skolā trešā daļa bērnu ir no citām pašvaldībām, bet interešu izglītībā nav savstarpējo norēķinu. Tas viss tiek uzturēts par mūsu nodokļu maksātāju naudu.
Tas tiesa, ka Valmiera nav vienīgā, kuru valsts atbalsta, – ir arī Liepāja un Ventspils, kuru vadība sēž pie koalīcijas galda…
… ne tikai – Rēzekne, Daugavpils un Rīga arī saņem.
Ir iespaids, ka cenšaties neatpalikt no Ventspils un Liepājas un esat atvēzējies tāpat cīnīties par Valmieras interesēm.
Neslēpšu, ka tā tas ir. Es, protams, cīnos par Valmieras interesēm, bet esmu arī gatavs aizstāvēt visu pašvaldību intereses.
Vai reģionālajām partijām vispār ir kāda ideoloģija? Kāpēc nestājāties Vienotībā?
Reģionālā partija Valmierai un Vidzemei, kuru vadu, ir mana pirmā politiskā pieredze. Bijušais domes priekšsēdētājs Inesis Boķis [tagad Saeimas deputāts] bija arī Tautas partijā. Lielās partijas interesēja tikai Inesis Boķis un Jānis Baiks. Taču mums ir komanda, kuru nevarējām pamest. Tāpēc bija šāda izvēle. Starp reģionālajām partijām arī ne vienmēr ir vienots viedoklis, jo pašvaldības ir ļoti dažādas. Lielajām pilsētām ir savas problēmas, novadiem un Pierīgai – katram savas. Mans viedoklis ir, ka mēs Vienotību esam tikai stiprinājuši.
Ko jūs darīsiet, ja Vienotība neiekļūs nākamajā Saeimā vai iegūs mazu pārstāvniecību?
Vienotībai tagad ir jauns stāsts. Skatīsimies. Mēs neesam no tiem, kas taisās kādu uzmest. Esam noslēguši sadarbības līgumu uz šīs Saeimas pilnvaru laiku. Netaisāmies Vienotību graut, gribam to tikai stiprināt.
Vienotībā ir arī Cēsu novada priekšsēdis Jānis Rozenbergs. Savulaik Cēsis un Valmiera cīnījās, kura kļūs par reģionu centru. Vai šī sacensība ir beigusies?
Cīņa starp pašvaldībām notiek visu laiku. Taču tā draudzīgā konkurence arī dzen uz priekšu, mudina radīt kaut ko jaunu un neļauj iestigt pašapmierinātībā. Savā laikā Cēsis veidoja kā tūrisma un kultūras centru, bet Valmiera bija rūpnieciska, industriālā pašvaldība. Katram ir savs ceļš ejams.
Drīz būs pagājis pusgads, kopš atteicāties kļūt par premjeru. Vai nenožēlojat? Kāpēc jums šo amatu piedāvāja?
Man nav ko kaunēties par iepriekšējo darba pieredzi. Ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni esmu diezgan ilgi pazīstams – no laika, kad viņš vēl bija ministrs. Taču tai sarunai nevajadzēja izskanēt publiski. Kāpēc tā notika, to man neprasiet. Katru dienu tādas lietas nenotiek, un man bija ko pārdomāt, braucot uz mājām Valmierā. Tad bija pirmais zvans...
...un tad Vienotības vadība jūs atrunāja?
Neatrunāja, es pārdomāju. Parunājos ar daudziem cilvēkiem. Mani sabiedēja lielā politika. Tas nav tā kā Valmierā, kur deputāti sanāk kopā, mazliet palamājas, bet par visu var vienoties. Man ir pavisam maza politiskā pieredze, un tāpēc es varētu sadegt tajā visā. Es arī negribēju uzmest valmieriešus.
Ja vēlreiz piedāvātu kļūt par premjeru, jūs piekristu?
Tas būtu jauns stāsts. Pa šo laiku esmu iepazinis, kā tas viss darbojas. Lielajā politikā vajag vairāk apburzīties, varbūt arī Saeimā pastrādāt.
Kandidēsiet 13. Saeimas vēlēšanās?
Nē, nākamajās diez vai kandidēšu. Mēs noteikti startēsim pašvaldību vēlēšanās Valmierā, jo daudz esmu sasolījis, un tās lietas ir jāizdara. Es skatos jau tālāk, kā var vairāk izdarīt arī reģionam, jo nevaram vairs laist cilvēkus projām uz Rīgu un Eiropu. Mums cilvēki atgriežas, un darba devēji par viņiem cīnās, jo šiem darbiniekiem ir cita attieksme pret darbu.
Visu sarunu ar Valmieras mēru Jāni Baiku lasiet pirmdienas, 20. jūnija laikrakstā Diena!