Viņš norādīja, ka spēkā esošā likumdošanā ārzemnieku personvārdu latviskošana ir risināta šādi – latviskotais personvārds ir ierakstīts pasē tajā lappusē, kur ir personas fotogrāfija, savukārt nākamajā lappusē ir norādīta vārda orģinālforma latīniskajā transliterācijā. "It kā šis risinājums saskan ar valodu un gramatiku, šādi var locīt vārdus, taču tas nav pareizs risinājums," pauda I.Balmaks.
Advokāts uzsvēra, ka pareizāks risinājums būtu personvārda orģinālformu rakstīt pasē blakus fotogrāfijai, bet vārda latviskoto formu norādīt nākamajā pases lappusē, lai vārdu varētu brīvi lietot latviešu valodā un "locīt visos septiņos locījumos".
I.Balmaks ir pārliecināts, ka personvārdus nedrīkst latviskot, jo tādējādi nereti tiek kropļoti vārdi un uzvārdi, dažkārt radot par kuriozus. "Man ir igauņu draugs, kura vārds igauņu valodā rakstās kā Roop, bet tā latviskotā versija rakstās kā Rops, kas patiesībā igauniski nozīmē vēmekļi," norādīja advokāts. Viņš arī pazīstot sievieti, kas pieņēmusi angliski runājošajā vidē tik pazīstamo uzvārdu kā Beck. Latvijā, latviskojot viņas uzvārdu, sieviete kļuvusi par Beku.
Šāda vārdu latviskošana rada arī daudzas praktiskas dabas problēmas, piemēram, problēmas var rasties ar izglītības diplomu atzīšanu – personvārdu rakstība varot tik ļoti atšķirties, ka esot grūti paskaidrot ārvalstu iestādēm, ka runa ir par vienu un to pašu cilvēku.
"Jāņem vērā, ka ne visās valstīs ir personu kodi", uzsvēra I.Balmaks, norādot, ka visā pasaulē persona var atpazīt divos veidos - kā personvārds rakstīts vai arī kā tas tiek izrunāts. "Lielākajā daļā valstu cilvēku atpazīst pēc viņa vārda rakstības," sacīja advokāts.
"Ja pieturamies pie izrunas un cenšamies ārzemnieka vārdu izrunāt pareizi, tad latviešu valodā mēs to nevaram izdarīt pareizi – proti, latviešu valodā nav tādu burtu, kas ļautu visus vārdus izrunāt pareizi," uzsvēra I.Balmaks.
Jau ziņots, Administratīvā rajona tiesa ir ierosinājusi lietu saistībā ar to, vai I.Balmaka dēla vārds pasē rakstāms kā Mark vai Marks. Lai arī bērns piedzimšanas brīdī tika atzīts par Vācijas pilsoni ar tiesībām tikt atzītam arī par Latvijas pilsoni, jo viņa māte ir Vācijas pilsone, bet tēvs – Latvijas pilsonis, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP), atzīstot bērnu par Latvijas pilsoni, ir noraidījusi vecāku lūgumu nemainīt bērnam Vācijas civilstāvokļa aktos reģistrēto bērna vārdu – Hugo Mark Balmaks. Bērna vārds Latvijā tika latviskots, pievienojot vārdam Mark burtu s.
Patlaban tiesa uzlikusi PMLP par pienākumu mēneša laikā iesniegt paskaidrojumus, lai pēc tam nozīmētu lietas izskatīšanas datumu, Dienu.lv informēja I.Balmaks.