"Mūsu skolā mēs jau šo ideju izmantojam. Ir populāra programma, kas piedāvā Cliv metodi, kas paredz mācību priekšmetā tēmu piedāvāt arī citā valodā, piemēram, ģeogrāfijas stundā angļu," norādīja direktore. Viņa minēja piemēru, ka Bauskas 2.vidusskolā aktīvs un zinošs ģeogrāfijas skolotājs piedāvāja skolēniem labprātīgi izvēlēties, kurš, stāstot par Ēģipti, iejutīsies gida lomā un pārējiem skolēniem jeb "latviešu delegācijai" pastāstīs par valsti. 10. klases audzēkņi ar interesi un prieku izpildījuši uzdevumu.
"Tas sniedz iespēju padziļināt angļu valodas zināšanas un noņemt skolēnam "barjeru" svešvalodu izmantot tikai šā priekšmeta stundās," skaidroja V.Grigorjeva, kura skolas vadību uzņēmusies no 1982. gada. Viņa arī uzsvēra, ka pamatvalodai skolā jābūt latviešu valodai, bet ar svešvalodām "jāiet plašumā, ja vēlamies veicināt skolēnu konkurētspēju Eiropas Savienībā". Viņa piebilda, ka citu valodu lietošana tikai svešvalodas stundās ir "par maz".
Vidusskolas direktore gan uzsvēra - skolotājiem jāsniedz iespēja izvēlēties, vai to darīt. "Vieni skolotāji to var un vēlas darīt, citi to negribēs un nedarīs," sacīja direktore."To nedrīkst padarīt par obligātu prasību, bet skolotājiem jādod iespēju parādīt, ko viņi spēj. Nevajag to uzspiest," domā direktore. Viņasprāt, augstskolās gan to vajadzētu ieviest kā obligātu prasību. Viņa uzsvēra, ka dzīve pierāda, ka cilvēkam jāzina vismaz trīs valodas.
Runājot par skolas vēsturi, direktore atzina, ka laikā, kad izglītības iestādi atvēra, apmācības valoda bija krievu. Laikam ejot, 1991. gadā skolā parādījās latviešu plūsma. "Ļoti miermīlīgā ceļā attīstījās latviešu plūsma, un lielākā daļa skolas bērnu vecāku vēlējās, lai abās plūsmās pamatvaloda būtu latviešu. Tā mācību priekšmetu pamatvaloda kļuva latviešu valoda," par pārmaiņām skolā stāstīja V.Grigorjeva.