"Kā politiskā teātra uzvedums tas nav īsti manā gaumē un no paša sākuma šķiet, ka tas ir samocīts un netalantīgs," intervijā Latvijas Radio notiekošo referendumu vērtēja dzejnieks. "Politiskajā teātrī teātra dēļ es neietu. Bet ir arī otra puse. Ja ir atbilstoši mūsu Satversmei tāda kārtība un uzdots tāds jautājums, tad man ir konkrēta atbilde un, izolējoties no tās mākslinieciskās puses, es, protams, iešu un nobalsošu."
U.Bērziņš arī secina, ka tautu nepieciešams sapurināt, lai pievērstos ciešā miegā guļošām sabiedrības problēmām. "Zināmā mērā tā ir tāda sabužināšanās un atmošanās no letarģiskiem stāvokļiem, ka jau desmit gadus dažas problēmas netiek risinātas."
"Visai tautai savās sirdīs ir jāuzskata sevi par inteliģences pārstāvjiem, sākot no vidusskolas vecākajām klasēm. Jebkurš līdzpilsonis domā līdzi šiem jautājumiem, kaut vai viņš būtu montieris vai santehniķis. Viņš taču lasa grāmatas, iet uz teātri un kino! Viņš ir patriots vai antipatriots, taču viņš emocionāli pārdzīvo cilvēces un savas tautas vēsturi. Visi šie jautājumi ir jārisina visiem mums kopā," uzskata dzejnieks.
U.Bērziņš ir pārliecināts, ka iedzīvotājiem noteikti ir jābalso un jāparāda sava nostāja, ja reiz valsts līdz tam ir nonākusi. "Katram rīkoties pēc savas labākās izjūtas, sirdsapziņas, labi padomāt. Pārdomāt šī politiskā teātra mazliet ironiski jocīgo iedabi, un tad rīkoties," novēlēja dzejnieks.