Bojārs: Ķīli, rektori, rimstieties!

Cik var turēt Bojāra rakstus jaunumu lapā!

Kamēr Latvijā katrs centīsies izglītības 'deķi' pavilkt uz savu pusi un domājot īstermiņā un par savām interesēm, pasaule sen jau būs pārgājusi uz online izglitības iegūšanu.... Kā pareizi teica G.Bojārs - Atopieties! Paldies Guntim!

Bojār, pamēģini pats ko reformēt - tad sū vien tev sanāks. ķīlis - MALACIS. Kaut vairāk būtu šādu RĪCĪBASSPĒJĪGU darbinieku kā ķīlis. Citādi letiņi tik muļļā un muļlā, besī jau

Izcili pateikts!

Bojār, rimsties pats! Ķīlis grib nevis kaeiku atņemt, bet likvidēt 2/3 augstskolu, bet pamatizglītību līdz nejēdzībai. Ķīlis jāpatriec, ja nev;ēlamies, ka Latvijas izglītības sistēma aiziet turpat, kur 90-ajos gados aizgāja Latvijas rūpniecība. Bet tieši tāds ir Ķīļa mērķis, kā viņs pats to ir deklarējis un uz ko ar visiem (pamatā prettiesiskiem) līdzekļiem viņš iet. Diemžēl viņs ir spīdošs demagogs, tādēļ daudzi uzķeras uz viņa lozungiem. Gebelsa skolnieks! Kādi ideāli? ķīļa ideāls ir, ka ir viena Auziņa universitāte, kas strādās angliski, bet pārējie mācās ārzemēs. Skol\a iemāca rakstīt, lasīt un strādāt ar planšetdatoru.Viss. Esmu pret šādiem ideāliem!

Kāds gudrs vīrs ir teicis, ka mainīt izglītības sistēmu ir tas pats, kas pārvietot kapsētu. Ne vien dzīvie, bet visi mirušie sacelsies pret to. Katrs nu var izvēlēties, kurā pusē nostāties....

kilis kā jau ambiciozs postpadomju produkts to uzņem pārāk personīgi un līdz ar to regulāri kļūdās

Rektoriem patiesībā būtu jābūt laimīgiem, ka viņiem beidzot ir tāds ministrs, kurš, ideālu vadīts, spēj pat «grauzt ledu», ir azartisks, mērķtiecīgs, un ka viņam iekškabatā nav kādas slēptas privātas intereses, kā tas nereti gadījies ar citiem ministriem.

Bojāra kungs, rimstieties gan labāk pats! Nesaprotami, Jūs esat uzpirkts jeb vienkārši tik ārkārtīgi aprobežots.

Bojārs aizstāv Ķīli, laiakm nezinot, ka tam stāv azottē Rīgas ekonomikas augstskola un kura izbīdīta sarakzta augšgalā... Un vai labāk nevajadzētu katram studentam nodrošināt datoru. nevi pamatskolas audzēknim... UN kur ir Ķīļa plāns? Katras ausgtskolas rektora ievēlēšana ar tādu sākas...

Un taa Latvijas jaunatne aizbrauc studeet (un dziivot) uz aarzemeem, jo kaapeec gan studentam buutu jaaciesh shitaads bardaks un nezinja par savu profesionaalo naakotni? Katrs pats savas laimes kaleejs......

Latvijas Universitāte (LU) atzīst un atbalsta nepieciešamību turpināt darbu pie studiju un zinātniskās pētniecības kvalitātes paaugstināšanas, veltot šim mērķim visus spēkus saskaņā ar LU misiju un stratēģiju, lai nodrošinātu augsti kvalificētu un darba tirgū konkurētspējīgu speciālistu sagatavošanu un LU virzību uz starptautiski atzītas un augsti novērtētas universitātes statusu. LU Senāts atzīst, ka jau ilgāku laiku Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) darbībā ir vērojamas būtiskas atkāpes no labas pārvaldības principiem, kas izpaužas gan kā publiski apvainojumi par pretošanos ministra Roberta Ķīļa augstākās izglītības reformām, gan kā publiska Latvijas augstākās izglītības un zinātnes noniecināšana. Objektīvi tas veicina gan talantīgāko jauniešu, gan turīgāko vecāku bērnu agru aizplūšanu studijām ārvalstīs, no kurām retais atgriezīsies. Šāda politika Latvijas valstij ir pašnāvnieciska. Faktiski joprojām ir spēkā vēl 2010.gada 5.augustā ar Ministru prezidenta Valda Dombrovska un izglītības un zinātnes ministres Tatjanas Koķes parakstiem MK apstiprinātais "Pasākumu plāns nepieciešamajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē 2010. – 2012.gadam". Ministrs Roberts Ķīlis 2012,gada 18.maijā ir parakstījis "Informatīvo ziņojumu par Pasākumu plāna nepieciešamajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē 2010.- 2012.gadam izpildi 2011.gadā", tādejādi apliecinot, ka IZM pilda Tatjanas Koķes plānu un nekāda cita plāna ministram nav. Tostarp IZM nepilda arī Augstskolu likumā noteikto prasību 2012.g. septembrī uzsākt studiju virzienu akreditāciju, jo nav noteikusi akreditējošo institūciju. Jau ilgāku laiku Latvijā nevar notikt nedz studiju programmu, nedz studiju virzienu akreditācija, kas objektīvi bremzē jebkādas reformas. Iepazīstoties ar Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavoto un 2012. gada 7. novembrī publiskoto Latvijas augstākās izglītības studiju programmu alternatīvo kvalitātes vērtējumu, ņemot vērā augstākās izglītības iestāžu studiju programmu kvalitātes vērtēšanas procesā pieļautās nepilnības, manipulēšanu ar starptautisko ekspertu vērtējumu rezultātiem un vērtējuma būtiskās metodikas problēmas, noklausījies ekspertu ziņojumus, Senāts NOLEMJ: 1. Kategoriski noraidīt alternatīvo augstskolu un studiju programmu kvalitātes vērtējumu: "Augstākās izglītības studiju programmu sadalījums pa grupām (kvantitatīvo datu analīze)" un tā tālāku izmantošanu. 2. Izteikt neuzticību IZM līdzšinējai darbībai augstākās izglītības vadības jomā un aicināt steidzami izstrādāt vienotu Latvijas augstākās izglītības sistēmas plānošanas dokumentu, nodrošināt tā apspriešanu sabiedrībā un iesniegt Ministru kabinetā, ietverot tā īstenošanas laika plānojumu, nepieciešamos finansiālos resursus un sasniedzamos rezultātus. Aicināt IZM nodrošināt pieejamo Eiropas Savienības sturktūrfondu resursu izmantošanu studiju kvalitātes paaugstināšanai Latvijas augstskolās. 3. Pieprasīt Augstākās izglītības padomei (AIP) nodrošināt AIP īstenotā Eiropas Sociālā fonda projekta "Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai", Nr.2011/0012/1DP/1.1.2.2.1/11/IPIA/VIAA/001 (AIP ekspertu vērtējums) izpildes kvalitātes kontroli, novēršot pieļautās kļūdas studiju programmu kvalitātes novērtējumā, nepieļaujot manipulāciju ar starptautisko ekspertu vērtējumu un savlaicīgi informējot sabiedrību par studiju programmu kvalitātes vērtējumu. 4. Uzdot LU vadībai līdz š.g. 30.decembrim izanalizēt AIP ekspertu vērtējumus, apkopot tos un iesniegt ziņojumu Senātam, un sagatavot konkrētu plānu studiju programmu kvalitātes uzlabošanai. LU Preses centrs

Uzaicinam Jūs piedalīties konferencē „EKONOMIKA UN IZGLĪTĪBA”. Konference darba formāts: katram ziņojumam sekojoši jautājumi un debates. Problēmas nostādnes: Latvijas valsts ekonomikas attīstību nodrošina vairāki faktori, to skaitā kompetenti un darba tirgus prasībām atbilstoši speciālisti. Konferencē iecerēts gūt izvērtējumu par šādiem mūsdienu situāciju raksturojošiem jautājumiem: - vai valstij jāveic speciālistu izglītošanas plānošana; - vai izglītības iestādes piedāvā konkurētspējīgu izglītību; - vai mācību/studiju vide un programmas atbilst darba tirgus prasībām; - vai darba devēju līdzdalība speciālistu izglītošanā ir adekvata. Konferencē piedalīsies referenti: 1. Oļegu Barānovs - Ekonomikas ministrijas departamenta direktors, Dr.ek. "Darba tirgus attīstības perspektīvas". 2. Jānis Eglītis - Ventspils augstskolas rektors, Dr.ek. 3. Ilgvars Forands - Latvijas Izglītības fonda vadītājs, Dr.ped. “Mācīšanās rezultāti un kompetence” 4. Edmunds Jansons - LAS jaunatnes politikas un starptautisko lietu virzienu vadītājs 5. Oļegs Krasnopjorovs - Latvijas Bankas eksperts. "Jauniešu bezdarba problēma un stratēģijas bezdarba mazināšanai". 6. Marija Šklara - Latvijas Darba devēju konfederācijas Nozaru ekspertu padomjus koordinātore. 7. Andris Vanags - Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes loceklis, SIA “Sakret“ direktors. Izglītība un uzņēmējdarbība - sadarbība ilgtspējai. 8. Dagnija Vanaga - RVT direktore. Laiks un vieta: 2012.gada 5.decembris. PIKC „Rīgas Valsts tehnikums” zālē, Rīga, Kr. Valdemāra ielā 1c.

Kāda riebīga seja! Vajag mainīt foto, citādi ļoti nepatīkams skats!