Viņš gan skaidroja, ka tas nav visas LZS viedoklis un ka tas nav ZZS kā partiju apvienības viedoklis. LZS Latgales novada biedru konferencē izskanēja arī viedoklis, ka ZZS "ir jāņem vara".
Zemnieku savienības Latgales biedru konference notika piektdien, 4.decembrī, savukārt LZS Centrālās padomes konference notiks piektdien, 11.decembrī, Jelgavā. LZS Centrālā padome ir otra augstākā lēmējinstitūcija aiz kongresa, un tajā tiks analizēta šī situācija.
Brigmanis ir arī LZS priekšsēdētājs.
Kā ziņots, Ministru prezidente Laimdota Straujuma (Vienotība) šodien paziņoja par atkāpšanos no amata. Straujuma žurnālistiem norādīja, ka laikā, kamēr viņa ir vadījusi valdību, ir pieņemti divi valsts budžeti, valsts ekonomiskā situācija ir uzlabojusies un valsts atrodas labā stāvoklī. "Uzskatu, ka ir nepieciešamas jaunas idejas, jauns pienesums un enerģija, lai padarītu iesāktos darbus," teica Straujuma.
Straujuma kā sava darba turpinātāju redz iekšlietu ministru Rihardu Kozlovski (Vienotība). "Es personīgi redzu cilvēku, kas varētu pārņemt iesāktos darbus. Viņš ir pierādījis, ka grūtos brīžos ir gatavs uzņemties atbildību," žurnālistiem atzina premjere.
Koalīcijas partneri varētu atbalstīt Kozlovska kandidatūru. ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Brigmanis žurnālistiem iepriekš norādīja, ka premjera kandidatūrai jābūt sabiedrībā absolūti atbalstītai. Taujāts par Kozlovska kandidatūru, politiķis norādīja, ka ZZS par viņu ir pozitīvs viedoklis, jo viņš ir ilgstoši iepazīts ministra darba laikā.
Arī Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-TB/LNNK (NA) varētu atbalstīt Kozlovska kandidatūru, liecina neoficiālā informācija. Viņš spēj atzīt kļūdas un ir vērsts uz kompromisiem, norāda partijas pārstāvji. Oficiāli par šo jautājumu NA nav lēmusi, tomēr valdes un frakcijas lēmums paredz, ka Vienotības līdere Āboltiņa nebūtu atbalstāma kā premjera amata kandidāte.
Pašlaik partneri norāda, ka tieši Vienotībai būtu jāvirza nākamais premjera amata kandidāts. Kozlovskim varētu būt atbalsts arī Vienotībā, tomēr netiek izslēgta iespēja, ka kandidēt uz šo amatu varētu arī Vienotības līdere Āboltiņa.
Tikmēr pati Āboltiņa jau norādījusi, ka, veidojot jauno valdību, būtu jāpaplašina koalīcija. Politiķe skaidroja, ka pēdējā laikā šajā koalīcijā pietiekami bieži bija dažādi strīdi un ultimāti. Strādājot plašākā koalīcijā, "valstiskās intereses izlīdzsvarot ir daudz vieglāk", uzskata Āboltiņa.
Līdzšinējai koalīcijai kopumā ir 61 deputāta atbalsts - Vienotības 23, Zaļo un zemnieku savienības 21 un NA 17 parlamentārieši. Savukārt opozīcijas rindās pašlaik ir 38 deputāti, kuriem ir tiesības balsot Saeimas sēdē, - 24 "Saskaņas", septiņi Latvijas Reģionu apvienības (LRA) un septiņi partijas "No sirds Latvijai" parlamentārieši. No LRA Saeimā ievēlēti astoņi deputāti, taču Dainim Liepiņam ir liegtas tiesības piedalīties Saeimas sēdēs, jo parlaments ļāvis turpināt viņa lietas iztiesāšanu.