Esmu juriste pēc profesijas un arī Latvijas demokrātijas patriote – tāpēc nevaru pieņemt acīmredzamos un neslēptos demokrātisko procedūru un pat likuma pārkāpumus šajā politiskajā tirgus sāgā vairāku mēnešu garumā.
Komisijas vadītāja Mūrnieces kundze pirms NEPLP kandidātu izvērtēšanas otrās kārtas pēkšņi izvirza nevienā likumā vai nolikumā nefiksētu nosacījumu – neievēlēt nevienu no esošās NEPLP un liegt Saeimai izdarīt izvēli Plenārsēdē, bet veikt visu kandidātu priekš atlasi bez iepriekš publiski definētiem kritērijiem ar "dzelžainu koalīcijas disciplīnas" balsojumu jau pašā Komisijā, pārkāpjot Saeima Kārtības ruļļa 31.punktu un Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 56.pantu.
Valdošās koalīcijas "bezpartejiskā" cīņa par jaunas NEPLP padomes izveidi notiek ne pa jokam - tā turpinās jau vairāk kā divus mēnešus un solās pat pārkāpt esošās NEPLP pilnvaru termiņu, atliekot balsojumu uz 2.februāri un parādot "tiesiskuma" paraugstundu no Saeimas puses. Šo divu mēnešu garumā ir notikušas trīs publisko debašu kārtas - divas ar pašiem pretendentiem un viena, kurā savus profesionālos argumentus izteica kandidātus izvirzījušās sabiedriskās organizācijas. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija (Komisija) it kā apkopoja debašu rezultātus, taču tie pilnīgi nesaskanēja ar debašu profesionālajiem līderiem, bet gan ar jau iepriekš izveidotu slepenu, bet portālos noplūdušu "Ēlertes-Mūrnieces" sarakstu.
Tomēr neskatoties uz elektronisko mediju industrijas un profesionālo organizāciju pārstāvju viedokļiem un protestiem Komisijas līdzšinējā procedūra bija necaurspīdīga un saskaņā ar pilnīgi neesošajiem kritērijiem kandidātu atlasē.
Normālās demokrātiskās sabiedrībās, kur princips ir evolūcija, pēctecība un profesionalitāte, tas nebūtu iespējams, taču mūsu postpadomju domāšanu vēl aizvien neapzināti vada revolucionārs princips – mēs jaunu pasauli sev celsim un noārdīsim visu esošo, maskējoties zem diviem cēliem vārdiem – "tiesiskums un reformas".
Komisija un īpaši vadītāja Mūrnieces kundze smagi nopūlas, lai radītu demokrātijas un atklātības principu ievērošanu, arvien atliekot NEPLP kandidātu nosaukšanu līdz pēdējam brīdim, cerot, ka sabiedrība nogurs no vilcināšanās un bez ierunām pieņems koalīcijā akceptētos un bez kritērijiem izraudzītos kandidātus. Jo nepietiek tikai ar uzvārdu nosaukšanu - uzskatu, ka Komisijai bija pienākums publiskot VISU pretendentu CV, lai sabiedrība varētu salīdzināt kompetenču sfēras, Latvijas un Eiropas likumdošanas pārzināšanu, tehnoloģijas attīstības virzienus un vispār NEPLP kompetenci kā tādu. Protams, ka Mūrnieces kundze nevēlējās publiskot CV, jo tad nebūtu iespējams izvēlēties tikai sev lojālus cilvēkus "Koalīcijas politbirojam ar nosaukumu NEPLP" – pēc CV sabiedrībai būtu skaidrs, kurš ir profesionālis un kurš ne. Publiskajās debatēs vairāki Koalīcijas kandidātu favorīti apgalvoja pat pretlikumīgas lietas un bija acīmredzams, ka viņi pat nav izlasījuši Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu un nesaprot – ar ko NEPLP vispār jānodarbojas.
Rezumējot visu, protams, ka man nav ilūziju, ka politiķi ieklausīsies saprāta balsī, taču Komisijas vadītājas līdzšinējā vienpusējā retorika un savu interešu bīdīšana nav jāuzdod kā rūpes par nāciju un neeksistējoša trīs vārdu virknējuma "nacionālās informatīvās telpas" aizsardzība. Tā vairāk izskatās kā dažu politisko spēku "informatīvās telpas" aizsardzība pret viedokļu daudzveidību un tā ir bīstama tendence demokrātiskā sabiedrībā un vārda brīvības privatizācijas mēģinājums.
Tāpēc es ļoti ceru, ka Komisija un Saeima vai nu izlems atcelt visu NEPLP līdzšinējo kandidātu atlases procedūru vai arī saprātīgā termiņā (agrāk kā līdz 2.februārim) virzīt uz Saeimas Plenārsēdi visus Saeimā pieteiktos un Likuma kritērijiem atbilstošos NEPLP kandidātus – dodot Saeimai izvēles iespējas.
* teksts nav rediģēts [red.]