Bundžu Jānis: Galma āksta ideja

Jūs esat dižs cilvēks

Labi, formāli pareizi, lai arī Tu šaubies. Bet tas nav aizliegts un ir pat noderīgi. So, ja "re-liģija" nozīmē atkal-apvienošanos ar Dievu, tad varam droši secināt, ka darbības, kuras neveicina apvienošanos ar Dievu ir jāsauc kaut kādā citā vārdā? PS. Par pases maiņu Tu būsi nedaudz pārpratis, pase šeit paliek vecā. Jauku dienu!

Ak, tā tomēr pateikšu, ka vārds reliģija ir celies no latīņu valodas vārda (religio), taču reizēm mācīti teologi saka, ka no re-ligio, skaidrojot to vārdu kā atkalapvienošanos ar Radītāju. Man tomēr šķiet, ka tā diez vai, jo tas burtiski nozīmē jaunu pasi, ko, protams var interpretēt pēc patikas. Taču vistrakākais, ka pat senie teksti sengrieķu valodā nav autentiski, ja tā var teikt, jo Nāves jūras tīstokļi rakstīti aramiešu un senebreju valodā un tajos(tīstokļos)vārds reliģija nemaz neparādās.

Jūs nu gan dikti nopietns.

Senais, es saprotu, ir diezgan karsts... bet, atslābinies nedaudz... Par ko es runāju? Par termina nozīmi. Ja man apgalvo, ka notiek kādas lietas minimizācija, bet es redzu, ka šī lieta kļūst aizvienu lielāka... es spriežu, ka situācijas aprakstam kāds ir izvēlējies nepareizu terminu. Gan jau nav gribējis neko ļaunu, bet tomēr - nepareizu! Tas pars notiek ar daudziem terminiem, Tu pats zini...piemēram, n- reižu nosaucot Hitleru par fašistu... Nu paņem tagad visus šos apmātos miljonus un pamēģini tiem iestāstīt. BET IR IESPĒJAMS IZDEVĪGĀ BRĪDĪ PAJAUTĀT. UN CERĒT, KA VIENS NO DESMIT TŪKSTOŠIEM PAMANĪS UN VARBŪT SĀKS DOMĀT. Tieši tā iemesla dēļ es arī te brīžiem pabradāju komentāru lauciņā. Jo CERĒT nav aizliegts, pat tad, ja komentāri kaut kā dīvaini pazūd... Nu, tātad, Senais, kāda ir vārda "reliģija" nozīme tai valodā no kuras šis vārds radies? Pat ja esi mācītājs, bet nevari atbildēt, nekreņķējies - daudzi mācītāji man šo nav varējuši paskaidrot.

Tā kā Bundžas kungs noteikti ir ļoti aizņemts konsultējot lajus, sevišķi tos, kas nesaprot par Rimi(kur ir viskautkas, bet tomēr kaut kā nav), atļaušos Jums JuriT. nelūgts paskaidrot, ka reliģija nav tikai izpratne(?) par svēto, tā pielūgsme un bijība pret to; ar ticību saistītie kulta rituāli un uzvedības normas, bet arī sabiedriskās apziņas forma, kura fantastiskā veidā atspoguļo neizprastus dabas un sabiedrības spēkus un kuras raksturīgākā pazīme ir cilvēku ticība atkarībai no pārdabiskiem spēkiem un tieši par to te šajā rakstā ir runa.

Piedodiet manu alošanos, Bundžas kungs, ka sākumā Jūs nenovērtēju, jo man grūti bija atskārst, ka vēl bez manis tik pat svaigi kāds domā.