Pirmkārt, var pieņemt, ka nākamajos Dziesmu svētkos, tātad arī Latvijas simtgadē, valsts pastāvēs. Gribi vai ne.
Otrkārt, no teiktā saprotams, ka līdz tam brīdim nekas būtisks pie mums nenotiks.
Un treškārt - tā kā šie Dziesmu svētki patiešām ritējuši atzīstamā līmenī, par tiem vajadzētu pēc iespējas mazāk runāt un ātrāk aizmirst.
Citādi iestāsies vairāki nepatīkami apstākļi. Proti - nebūs jēgas rīkot darba grupas un komisijas un SIC! piesaistīt konsultantus.
Tiešie un vispārējie organizētāji un darītāji tagad izrādās pārmērīgi pozitīvi un saslavēti. To ilgtermiņā nedrīkstētu pieļaut. Bez tam arī var sākt prasīt visādas prēmijas un bezmaksas braukšanas biļetes visā Latvijā.
Protams, ir jāizsūta pēc iespējas sauss un bezpersonisks apsveicinājums - paldies par darbu, galvenais ir morālais ieguvums, … un nobeigumā jau plūstoši un nemanāmi pāriet pie naigas gatavošanās nākamajiem - jubilejas svētkiem.
Ir lietas, kurām jāpaliek nemainīgām - Svētku gājiens, prezidenta uzruna, intervija ar veiksmīgas pašvaldības vadītāju Aivaru Lembergu.
Tomēr PAREIZAIS VIEDOKLIS - nepieciešami vairāki uzlabojumi. Te Bundžu Jānim daudz palīdzēja ierindas skatītāji, kuri pamanīja lietas, par ko konsultants nemūžam neiedomātos.
Vispirms - cilvēki, kuri publiski pauda - viņiem esot kauns. Nu, tāds vispārējs kauns. Publika gan bija diezgan neizglītota un aicināja činkstētājus aizvērties. Te vēl jāpiestrādā.
Atzinību pelna kritiķis, kurš bija pamanījis, ka dalībniekiem jāsaved kārtībā zobi. Patiesi, stomatoloģija līdz šim palikusi ēnā. Līdz valsts simtgadei tas noteikti maināms. Daudz varētu darīt enerģiskā veselības ministre. Lai atceramies kaut publisko rīta vingrošanu Ministru kabinetā. Tas tautu ļoti iedvesmoja. Nu jāorganizē caurspīdīga zobu apskatīšana Brīvības ielas namā.
Lielas kaislības izsauc dažu nepareizu dziesmu PAREIZA izņemšana no repertuāra. PAREIZAIS VIEDOKLIS - nepieciešams izvest visa dziedamā materiāla akreditāciju. To veiktu neatkarīgi konsultanti no Oksfordas vai Jeila universitātes. Domājams, ir skaidrs, kurš varētu akreditāciju vadīt no Latvijas puses. Akreditēt dziesmas var sākt nekavējoši. Atvēlot līdzekļus neparedzētiem gadījumiem.
Ir jāpadomā par atsevišķu svētku elementu pieslīpēšanu un papildināšanu. Dziļi simboliska nozīme būtu piesaistīt svētku norisē, piemēram, investoru kori - ekonomiskās drošības iezīmēšanai, KNAB folkloras grupu - iestādes vienotības demonstrējumam un geju deju ansambli - tolerancei un atvērtībai.
Tālāk attīstāms emocionāli piesātinātais sižets - kāds mākslas pasaules dižgars vispirms atsakās iet uz Dziesmu svētkiem, nocērtot, ka skatīsies pa televizoru vai neskatīsies nemaz, tomēr emocionāli vissakāpinātākā brīdī pēkšņi parādās, nākot iz vienkāršās tautas stāvvietām vai pat esot aiz vārtiem un mājot mums ar savītušu margrietiņu pušķīti. Optimālais skaits - trīs, vēlams dažādu dzimumu.
Valsts simtgadei nebūtu piemēroti neapaļi 26. Dziesmu un 16. Deju svētki. PAREIZAIS VIEDOKLIS - atrast vēsturiskas liecības, kas pierādītu, ka nākamie Dziesmu svētki ir jau piecdesmitie. Par rezultātiem ziņot Ministru kabineta sēdes slēgtajā daļā.
Vienīgais neskaidrais un pat biedējošais jautājums - kas notiks PĒC lielās jubilejas un tai pieskaņotiem dziedāšanas un dejošanas svētkiem? Kam jāgatavojas? Lūk, te svarīgi saņemt arī sabiedrības ieteikumus.