Četri mīti par Latviešu leģionu

ko var mācīt tos suņus. viņi tak cilvēku valodu nekad neiemācīsies. slaktētāju lielāku par boļševiku miesniekiem uz šīs zemes nav.

Amerikāņu zonā Nirnbergā no 1945. gada 20. novembra līdz 1946. gada 1. oktobrim tiesāja galvenos nacistiskos kara noziedzniekus. Nirnbergas tiesas procesā Starptautisko Kara Tribunālu pārstāvēja ASV, Anglijas, Francijas un Padomju Savienības vairāki desmiti lielākoties augsti kvalificētu juristu. SS organizācija tika pasludināta par noziedzīgu visā tās sastāvā. Tribunāla nobeiguma dokumenti tomēr norādīja, ka “tas attiecas uz personām, kuras bija oficiāli uzņemtas SS sastāvā, un kas, piederēdamas pie šīs organizācijas, personīgi piedalījušās noziegumu pastrādāšanā, bet tas neattiecas uz tām personām, kuras valsts orgāni bija iesaistījuši SS organizācijā, tādā veidā, ka tām nebija izvēles iespējas, kā arī uz personām, kuras nav piedalījušās noziegumos”. («Нюрнбергский процесс» 1961, VII sējums, 427. lpp.). Augstākās militārās iestādes atzina, ka tā sauktais “Latviešu brīvprātīgo SS leģions” ir veidots pretrunā ar visiem starptautiskiem likumiem, kas aizliedz kādas okupētas valsts vietējo iedzīvotāju mobilizāciju, ka leģions ir vācu okupācijas varas patvarīgi radīta vienība, kurā dienēja nevis brīvprātīgie, bet gan ar pavēli mobilizētie latvieši. Kā radās latviešu leģions? Atcerēsimies, ka 1943. gada 2. februārī pie Staļingradas ielenktā Vācijas 6. armija, kuru komandēja feldmaršals F. Pauluss, kapitulēja. No 300 00 vīru armijas bija palikuši dzīvi vairs apmēram 100 000 noplukušu un apsaldētu karavīru. Vācu bruņotajos spēkos sākās hronisks karotāju trūkums visās frontēs. Jau 10. februārī Hitlers izdeva oficiālu pavēli par Latviešu SS brīvprātīgo leģiona organizēšanu. Vārdu “brīvprātīgais” vācieši bija izvēlējušies apzināti, lai aizplīvurotu pretēji tautu tiesībām izdarīto piespiedu iesaukšanu, ko tūlīt sāka arī īstenot vācu okupācijas papildinājumu pārvalde. Pakļautība “SS” un līdz ar to pats apzīmējums bija tikai formāls. Tā kā starptautiskie likumi aizliedza kādas okupētas valsts vietējo iedzīvotāju mobilizāciju, tika atrasta izeja – formāla pakļautība kādai ārpus Vācijas bruņoto spēku – vērmahta – pastāvošai militārai organizācijai. Tāda bija “Ieroču SS”. Ar to latvieši masveidā tika ierauti karā. Par latviešu SS leģiona ģenerālinspektoru kļuva bijušās Latvijas armijas ģenerālis Rūdolfs Bangerskis, kuram SS reihsfīrers Himlers piešķīra Leģiona brigādefīrera un latviešu SS brīvprātīgo Leģiona ģenerālmajora dienesta pakāpi. 1943. gada 1. septembrī viņam tika piešķirta īstā “SS” pakāpe – SS grupenfīrers un ieroču SS ģenerālleitnants. Vēlāk gan izrādījās, ka R. Bangerskim saskaņā ar Vācijas likumiem nedrīkstēja piešķirt SS grupenfīrera pakāpi, jo, lai šādu SS pakāpi iegūtu, ģenerāli vispirms vajadzēja uzņemt vācu pavalstniecībā. Viņš varēja būt tikai Leg. (leģiona) grupenfīrers. Tomēr, pamatojoties uz kļūdaino pavēli, viņš atļāvās lietot pie savas dienesta pakāpes SS burtus. Bangerski pēc kara apcietināja Goslāras viesnīcā Vācijā un uz neilgu laiku ievietoja gūstekņu nometnē. Viņš tika gan bieži pratināts un bija sniedzis daudzus rakstiskus paskaidrojumus, bet netika tiesāts. Cik zināms, apsūdzībā par kara noziegumiem netika tiesāts un sodīts neviens no latviešu SS leģiona kareivjiem vai pat augstākajiem virsniekiem.

Vajadzētu šo rakstu pārtulkot krievu valodā, lai beidzot , kaut ko saprastu par šiem notikumiem!Emu piedzimusi kara sākumā un visu pilnībā nezinu, jo padomju laikā par šīm lietām neviens īpaši nerunāja zināmu iemeslu dēļ! Paldies par rakstu!

vajag noteikti apkopot noziegumus kurus ir veikusi padumja armija pret civil iedzivotajiem unTOS PUBLICET VISOS IESPEJAMOS SAZINAS LIDZEKLOS

mainot pāris frāzes zvērestā nemainās būtība, ka tā NEBIJA LV armija. Kā tur ar to kritikas neizturēšanu šim faktam?>

Krievi lai vispirms tiek paši galā ar savu vēsturi un politiku.Kā pēc tad atgriezoties Salžeņicinam ,nenošava un neiznīcināja visus veteranus,visi bija komunisti vai komjaunieši,tagad taču Nikolaja laikus atzist par labajiem,caru par svēto utt,Staļina upuru varmākas arī pilns vēl staigā zemes virsū,ko nesavāc un neiznīcina.Kāpēc ebreju izcelsmes cilvēki rauš naudu,pat tie kam nekāda sakara ar karu un ciešanām nebija i smakas,

Man jau kuro reizi nākas konstatēt, ka nestrādā +1 poga. Izlec popaps, bet pārlādējas uz tukšu lapu :( Salabojiet lūdzu!

Patiesība par latviešu leģionu obligāti jāpiedāvā krievu valodā iznākušajām avīzēm.Tad uzreiz redzēsim kas ir kas.Leģionā karoja arī krievi Latvijas pilsoņi.Viņu bija daudz mazāk tāpēc,ka tajā laikā vispār viņu bija maz Latvijā.

Militārpersonas zvērests nepakļaujas lietu apstākļu traktējumam, viņš saprotams burtiski gan pēc satura, jēgas, vārda visplāšakā NOZĪMĒ, gan sekām.. Un vēršu uzmanību, ka uzskatu- personas, kuras cīnijās par NEATKARĪGU un SUVERĒNU Latviju, bija Kureļa grupa. Un vairākas citas sabiedriskas un pagrīdes organizācijas. Gan pret vieniem ( boļševikiem), gan pret otriem ( nacistiem)- skaidri, saprotami un nepārprotami. Kureļa vīri palikuši leģionāru ēnā un pasākumi, raksti, citi piemiņas akti par tiem cīnītājiem par neatkarīgu un suverēnu Latvijas valsti ir salīdzinoši daudz mazāk

Tā ir rituāla procedūra, jau no seniem laikiem. Ar to atšķiras algotnis un militāra salašņa no militārpersonas, neatkarīgi no pakāpes, piederības un veicamā pienākuma. Un, kas nodevis zvērestu un nav no tā atteicies, paliek ( tam jāpaliek uzticīgam) līdz mūža beigām vai nāvei. To tā saucamie liberālās demokrātijas un kapitālisma ideologi, vēsturnieki un praktiķi ir aizmirsuši. Pirms salašņu vai izdevīguma meklētāju laikmeta uz tām lietām skatījās būtiski, tas nozīmēja, vai cilvēkam ir VĀRDS. Un te nav ko filozofēt, piesaucot laikmeta vēsturiskos apstākļus, tā ir lietu kārtība.Līdz ar to, atbilstoši militārpersonas gada kodeksam, latviešu SS leģionu vīriem ir bijušas tiesības un laiks atteikties no zvēresta Ādolfam Hitleram.precīzāk, no šīs zvērasta daļas. un ja tā kādreiz ir bijis, lūdzu jūs kā kompetentu personu darīt to zināmu sabiedrībai- kad, kurā vietā, cik un kādi vīri. viemkārši , skaidri un saprotami. AR GODU. Un ja tas vēl nav veikts, tad tie no latviešu SS vīriem - leģionāriem to sapulcējoties vai citādi var darīt, atņemot pamatu propagandai pret Latvijas valsti. Un iemeslu šīs propagandas piesegā pārdalīt īpašumus.

1- Lai gan visasāk pret leģionāru piemiņas pasākumiem vēršas Krievija,..'" visasāk pret SS latviešu karavīriem vēršas Izraēla ,Simona Vīzentāla fonds un boļševisma vēsturnieki, kuri monopolizē noteiktu vēstures peopagandas daļu, bet tas nu tā. Jebkurā gadījumā karš ir karš un nepārtraukti tiek pārkāptas starptautiskās tiesības no visām pusēm- tā ir ikdienas kara realitāte. 2-patlaban man personāllietā ir saglabāts ZS zvērests , ka kalpoju Latvijas tautai un aizstāvu Latvijas tautu. Ja man jāparaksta zvērsts, kurā kalpoju Latvijas valdībai ( tipveida jaunais zvērsats), tad atsakos to darīt un tas automātiski nozīmē aiziesanu no struktūras.Zvērests ir zvērsets un viņā nav nekādas daudznozīmības un pakārtotas nozīmes. Persona, kura publiski ir nodevusi zvērestu, ir sasitoša zvērstam, līdz publiski no tā atsakās. jebkur un JEBKAD. Tas laikam no jauno paaudžu un visādu civilistu puses ir piemirsts un tiek ignorēts