Ir vairāki iemesli, kādēļ cilvēki pierobežā skatās nevis Latvijas, bet kaimiņvalstu televīziju un klausās kaimiņvalstu radio. Pirmkārt, tā ir sliktā šī pakalpojuma uztveršanas kvalitāte. Ne visur ir attaisnojušies Lattelecom apgalvojumi, ka pēc dekoderu uzstādīšanas uzlabosies programmu uztveršanas kvalitāte.
Vairāki cilvēki ir teikuši, ka savulaik ar parasto āra antenu televizors rādījis labāk nekā tagad ar dekoderu. Teritorijās aptuveni desmit kilometru attālumā no valsts robežas vairākām Krievijas un Baltkrievijas programmām, kas tiek uztvertas ar parasto antenu, kvalitāte ir labāka nekā Latvijas kanāliem.
Otrkārt, cilvēki, kas nesaprot vai nerunā latviski, Latvijas kanālus praktiski arī neskatās. Liela nozīme ir arī programmu saturam, ko var redzēt tajā vai citā kanālā. Vērtējot pēc šī kritērija, iespējams, tas ir saistīts ar dažādām finansiālajām iespējām, kaimiņvalstu kanāli nereti ir interesantāki par pašmāju, skaidroja Dombrovskis.
Rezultātā daļa pierobežas iedzīvotāju atrodas pavisam citā informatīvajā telpā. Ciblas novada domes priekšsēdētājs uzskata, ka, vadoties no valstiskuma principiem, pie varas esošajiem būtu stipri vien jāpiedomā, kā šo situāciju mainīt.