Cimdars: Jautājums par elektroniskās vēlēšanu sistēmas izveidi jāuzdod valdībai

Tāpat A. Cimdars norādīja, ka darba grupā esot piedāvājis sākotnēji Latvijā ieviest dalīto balsošanas iespēju - daļa var balsot internetā, daļa joprojām uz papīra, taču šis priekšlikums neesot sadzirdēts."Lai nākamajās vēlēšanās jau varētu balsot elektroniski, līdz šā gada vasarai konceptuāli jāizšķiras par konkrētu elektroniskās balsošanas modeli," sacīja A. Cimdars.Jau ziņots, ka sākotnējā Tieslietu ministrijas koncepcija par interneta vēlēšanu sistēmas izveidi paredzēja ka jau šogad pašvaldību vēlēšanās balsot varēs arī ar interneta palīdzību. Koncepciju bija plānots skatīt jau pagājušā gada 20.augustā, taču to atlika.Tāpat jau ziņots, ka viens no iemesliem, kāpēc jāievieš elektroniskā balsošanas sistēma, pēc Satiksmes ministrijas domām, ir arvien krītošā vēlētāju aktivitāte vēlēšanās. To skaidro ar iedzīvotāju vēlmi pēc brīvā laika un saskarsmei ar valsts pārvaldes iestādēm un komercpakalpojumu sniedzējiem iedzīvotāji labprātāk izvēlas komunikācijas kanālus, kas neprasa personisku klātbūtni, piemēram, internetu. Tāpat kā iemesls tiek minēts, ka daļa iedzīvotāju uzturas ārvalstīs, taču iespēja nobalsot kādā no ārvalstīs izveidotajiem vēlēšanu iecirkņiem lielākoties ir pieejama tiem vēlētājiem, kuri atrodas lielās pilsētās vai to tuvumā, jo vēlēšanu iecirkņi pārsvarā atrodas Latvijas Republikas vēstniecībās, konsulātos, goda konsulātos vai latviešu organizāciju telpās."Vēlēšanu procesa modernizācija veicinās balsstiesīgo iedzīvotāju aktivitāti un vēlēšanu pieejamību, iesaistot vēlēšanu procesā arī "mazāk aktīvos" vēlētājus, kā arī tos vēlētājus, kuriem dažādu iemeslu dēļ nav iespējas atrasties deklarētajā dzīvesvietā vispārējā vēlēšanu dienā," teikts ministrijas koncepcijā par elektronisko vēlēšanu sistēmas izveidi.Paredzēts, ka nobalsot elektroniski varēs, izmantojot drošu elektronisko parakstu, kas līdz minimumam mazinās šaubas par interneta vēlēšanu tiesiskumu, jo tiks nodrošināta katra konkrētā vēlētāja identificēšana, kā arī vēlētāju datu pārbaude saistībā ar viņa tiesībām piedalīties vēlēšanām.Iespēja balsot internetā līdz šim jau veiksmīgi īstenota vairākās Eiropas valstīs. Piemēram, Igaunija interneta vēlēšanas izmanto gan parlamenta, gan pašvaldību vēlēšanās kopš 2005.gada. Šveicē kopš 2008.gada Šveices pilsoņi, kas dzīvo ārzemēs, federālās vēlēšanās var balsot internetā, savukārt kopš 2009.gada internetā var balsot arī atsevišķos apgabalos. Norvēģijā 2011.gada pašvaldību vēlēšanās 10 reģionos kā papildu balsošanas veids vēlētājiem tika piedāvāta balsošana internetā.