Vai LVSADA iestājas pret caurspīdīgu finanšu un pakalpojumu kontroli, pret resursu ietaupījumu, ko var novirzīt papildus pakalpojumu sniegšanai vai, piemēram, mediķu algām, pret citiem pozitīviem e-veselības aspektiem?
E-veselības sistēma pastāv daudzās valstīs un visos atzinumos par tās efektivitāti ir vairāk pozitīva kā negatīva vērtējuma. E-veselība uzlabos veselības aprūpes kvalitāti, kontroli, statistikas apkopošanu, sniegs ārstiem iespēju operatīvi piekļūt nepieciešamajai informācijai (piemēram, neatliekama izsaukuma vai apgrūtināta kontakta ar pacientu gadījumā), nodrošinās iespēju kontrolēt rindu garumu un mazinās negodprātīgu sava stāvokļa izmantošanu tiem, kas pašlaik mēdz personisku apsvērumu dēļ prioritizēt pacientu iespējas saņemt kādu pakalpojumu, apejot rindu. E-veselība uzlabos finansu resursu aprites kontroli un mazinās pelēkās zonas apjomu veselības aprūpē. Ir aprēķini, kas norāda uz 20-30% efektivitātes rādītāju pieaugumu veselības aprūpē valstīs, kur e-veselība ir ikdiena. E-veselības projekta ieviešanu gaida arī citas nozares – labklājība, iekšlietu struktūras, tiesu sistēma, jo noteiktu datu apjomu varēs iegūt, piemēram, sociālie dienesti darbam ar bērniem no nelabvēlīgām ģimenēm, kā arī tiesa, ja kāds no procesa dalībniekiem nevarēs nodrošināt savu klātbūtni tiesā veselības stāvokļa dēļ.
Nepiekrītu viedoklim, ka e-veselības projekts apdraud pacientu datus. Pats projekts nekādi nevar apdraudēt pacientu datu drošību. Datus var apdraudēt nekvalitatīvi veidota sistēma vai apzināta likuma pārkāpšana. Projektam piesaistīto profesionāļu un ekspertu uzdevums ir radīt kvalitatīvu sistēmu un rūpēties par visaugstāko drošības un aizsardzības līmeni, veidojot vairāku pakāpju un diferencētu piekļuvi pacientu datiem, kas arī tiks nodrošināts.
Nozares ierēdņu uzdevums ir pielāgot visus normatīvus, aktus un likumus, kas nodrošinās e-veselības darbību un datu aprites, apkopošanas un apstrādes kārtību. Visas nepilnības ir jānovērš pirms ieviešanas. Tieši tāpēc projekts nodots sabiedriskai apspriešanai, tieši tāpēc tam paredzēts testa režīms, pilota režīms un pakāpeniska ieviešana.
Datu drošības nodrošināšana ir akcentējama problēma gan e-veselības ieviešanas laikā, pielāgojot normatīvo bāzi un veicot atkārtotus testus un pārbaudes, gan arī nākotnes aspektā, administrējot sistēmu darba režīmā, jo informācijas tehnoloģijas attīstās strauji. Mūsdienās – e-laikmetā, par datu drošību domā gan bankas, gan Valsts institūcijas un reģistri, gan mājsaimniecības. Tomēr šobrīd veselības aprūpes sistēmā, kur pastāv nebeidzama papīra dokumentu, izziņu un slēdzienu aprite, bieži vien pacienta dati nav pietiekami labi aizsargāti.
Tam pamatā ir ārstniecības iestāžu un pašu mediķu neprofesionāla attieksme pret pacientu datu drošību. Manuprāt, LVSADA būtu lietderīgi regulāri iesaistīties mediķu izglītošanā par deontoloģijas principiem, datu izpaušanas juridiskajiem aspektiem un attieksmi pret pacienta sensitīvajiem veselības datiem – slimības vēsturēm, analīžu rezultātiem un izrakstiem vai anamnēzes ievākšanu koridorā vai palātā. Ir apsveicami, ka LVSADA ir identificējusi noteiktus riskus e-veselības projektā, uz ko noteikti ir vērts norādīt realizētājiem sabiedriskās apspriešanas procesa laikā. Ir saprotama arī Latvijas Ārstu biedrības prezidenta izteiktā skepse par dažiem projekta aspektiem, tomēr runāt par projekta apturēšanu ir nepamatoti un populistiski, kā arī neliecina neko labu par sociālo partneru vēlmi konstruktīvi iesaistīties projekta realizācijā, kopīgi novēršot visus riskus kvalitatīvai e-veselības darbībai.