7.pants. Bērna tiesības uz dzīvību un attīstību:
”Katram bērnam ir neatņemamas tiesības uz dzīvības un attīstības aizsardzību.”
Deputāta K.Seržanta priekšlikums:
”Katram bērnam no ieņemšanas brīža ir neatņemamas tiesības uz dzīvību un attīstības aizsardzību.”
Pašlaik nedzimušai dzīvībai tiek nodrošināta aizsardzība, pamatojoties uz Seksuālās un reproduktīvās veselības likuma 1.pantu, bet netiek piešķirtas tiesības. Sievietes tiesības uz veselību un veselības aprūpi, uz brīvību un drošību, uz vienlīdzību un privāto dzīvi tiek nodrošinātas pilnībā līdz 12.nedēļai, un šajā laikā, likumā paredzētajā kārtībā, sieviete, pamatojoties uz noteiktiem apstākļiem, var izvēlēties grūtniecību pārtraukt. Medicīnisku indikāciju dēļ (piemēram, konstatēta augļa patoloģija), grūtniecības pārtraukšana iespējama līdz 24.nedēļai. Sievietes tiesības uz dzīvību prevalē pār nedzimušas dzīvības aizsardzību visu grūtniecības laiku.
Pašlaik no juridiskā aspekta sievietes tiesības pēc 12. grūtniecības nedēļas tiek ierobežotas, izvirzot par primāru nedzimušas dzīvības aizsardzību, tomēr nedzimušajai dzīvībai tiesības netiek piešķirtas. Līdz ar to sievietes tiesības un nedzimušas dzīvības tiesības netiek pretnostatītas – pastāv balanss starp sievietes pamattiesībām un nedzimušas dzīvības aizsardzību.
Seržanta kunga piedāvātā redakcija paredz nedzimušas dzīvības, jeb bērna (ja vien šūnu sakopojumu – ieņemšanas brīdis, embriju un augli no tiesiskā aspekta var saukt par bērnu, jo Latvijas likumdošana nosaka, ka bērns ir persona līdz 18 gadu vecumam un, iespējams šis likums grozījumiem pat nav piemērots) no ieņemšanas brīža tiesības uz dzīvību ir neatņemamas. Tas nozīmē, ka aborts ir aizliegts. Aborts nav iespējams ne medicīnisku iemeslu dēļ, ne izvarošanas gadījumā. Šāda likuma redakcija pilnībā izslēdz iespēju izdarīt t.s. legālo abortu, kas nozīmē, ka grūtniecības gadījumā sievietes vairākas pamattiesības vairs netiek ievērotas vispār. Tātad nedzimušas dzīvības neatņemamas tiesības uz dzīvību ir pilnīgs aborta aizliegums, pat, ja grūtniecība apdraud sievietes dzīvību. Viss dabas un Dieva rokās.
Sievietes un nedzimušas dzīvības tiesības tiek pretnostatītas, liedzot vērtēt, kuram to ir vairāk vai mazāk. Nedzimušajai dzīvībai tās ir neatņemamas, sievietei to nav. Tomēr galvenais man personīgi nav šo tiesību aspekts, bet tas, ka abortus sievietes veiks tāpat – būs aizliegums, vai nē, kā tas notiek jau tagad visur, kur aizliegums pastāv. Kādas ir paredzamās sekas? Daudzas lietas varam novērot citās valstīs, tomēr pilnīgs abortu aizliegums Vatikānā, var izpausties pavisam atšķirīgi kā Latvijā.
Neliels uzskaitījums iespējamām problēmām un riskiem:
1. Avārijas kontracepcijas aizliegums;
2. Nelegāli aborti;
3. Pašiniciēti aborti ar augstu kaitējumu sievietes veselībai;
4. Abortu tūrisms uz kaimiņvalstīm;
5. Nezināma statistika par abortu skaitu;
6. Komplikāciju pieaugums dēļ nekvalitatīvi veiktiem abortiem;
7. Mātes mirstības rādītāju pieaugums;
8. Ēnu pakalpojumi un korupcijas pieaugums ginekologu praksēs;
9. Augstas abortu cenas „melnajā tirgū”, nepieejami trūcīgām sievietēm;
10. Daudzu neauglības ārstēšanas metožu aizliegums Latvijā;
11. Nepieciešamība reģistrēt ieņemtās dzīvības, jo tie ir tiesību subjekti;
12. Katru nenotikušu abortu un spontānu abortu jāizmeklē un jāpierāda, ka tiesības uz dzīvību bija aizsargātas;
13. Spontānais aborts būs jāreģistrē kā tiesību subjekta/personas nāve;
14. Sieviešu diskriminācijas pieaugums;
15. Prasības Cilvēktiesību tiesās;
16. Jāmaina veselības aprūpes sistēmas reproduktīvo jautājumu politika;
17. Jāizdara izmaiņas virknē citu likumu.
Iespējams, var turpināt šo uzskaitījumu. Bet galvenais ir kas cits – šie grozījumi pilnīgi noteikti nemazinās abortu skaitu un nozīmē pilnīgu aborta aizliegumu. Laikā, kad tās valstis Eiropā, kur saglabājas stingri abortus regulējoši likumi, ir apzinājušās šo normu negatīvo ietekmi uz sabiedrības veselību un atzinušas virkni pavadošu problēmu, t.sk. cilvēktiesību jomā, izjūtot milzīgu sabiedrības spiedienu protestu veidā, uzsāk darbu pie ierobežojumu mazināšanas, Latvija iet pretējā virzienā. Mūsu valstij daudzos jautājumos kāpšana uz grābekļa jau ir simptomātiska, tagad, iespējams, arī šajā jomā.