"Kad es 2011. gadā sāku strādāt šajā amatā, man salika uz galda dokumentus par slimnīcu darbību, kas uzrādīja, ka t. s. pārstrādes ir 150-160% no līgumu summas. Respektīvi, slimnīcas, tā teikt, ņēma ikvienu, kas nonāca līdz Uzņemšanas nodaļas durvīm, lai gan ne vienmēr cilvēkam uzreiz bija jāguļas slimnīcā. Ministrijas jaunais uzstādījums bija, ka tā turpināties nevar, un pērno gadu mēs esam beiguši ar būtiski mazākām pārstrādēm - lielākajai daļai slimnīcu tās nepārsniedza 10%. Savukārt šā gada pirmās puses rezultāti liecina, ka Rīgas un reģionālās slimnīcas iekļaujas līgumā (vienai ir pārstrāde 106%), bet dažās pat parādījusies rezerve - tās var ņemt vairāk pacientu jau esošā finansējuma ietvaros. Citiem vārdiem sakot, pacientu plūsmas ir puslīdz sakārtotas, un vienlaicīgi nevar teikt, ka kāds būtu atstāts bez viņam nepieciešamās palīdzības," atzina I.Circene.
Viņa skaidroja, ka slimnīcās ir izveidotas t. s. observācijas nodaļas, kurās slimnīcā nonākušajam 24 stundās nosaka diagnozi un izlemj, vai viņš var saņemt palīdzību un doties mājās, vai tomēr viņam jāpaliek slimnīcā. "Problēma saglabājas lokālajās slimnīcās, kuras turpina nešķirot, tas nenāk par labu nedz pašām slimnīcām, protams, nedz arī pacientam, kuram tad jāveic līdzmaksājums 9,5 lati par dienu," atzina ministre.
I.Circene uzsvēra, ka otrs nozares reformas virziens saistīts ar to, ka kopš šā gada pavasara ieviesta sistēma, ka cilvēks, paliekot mājās, var 24 stundu režīmā komunicēt ar savu ģimenes ārstu. "Jo, ja darbalaikā tiek saukta ātrā palīdzība tāpēc, ka cilvēkam ir paaugstināta temperatūra vai asinsspiediens, tas nav pareizi, tā nav diagnoze, lai cilvēku aizvestu ātrie, tā ir lieta, ko var risināt konkrētais ģimenes ārsts. Un - ātro izsaukumu skaits ir samazinājies, cilvēki, tā teikt, ir atcerējušies un atraduši savus ģimenes ārstus. Jāatzīst gan, ka te vēl ļoti daudz darāms, jo situācija ir ļoti, atvainojos par kalambūru, ielaista. Proti, daudzi cilvēki, kas sauc ātros un nonāk slimnīcā, ir tādi, kas sirgst ar kādu hronisku kaiti, viņi vairākus gadus nav bijuši pie ģimenes ārsta, tad viņiem ir šīs hroniskās kaites saasinājums un viņi zvana ātrajiem, lai gan no tādas situācijas, iespējams, būtu varēts izvairīties," secina I.Circene.
Viņa gan vienlaikus atgādināja, ka Eiropā vidējais veselības nozares finansējums ir 5-6% no konkrētās valsts IKP, bet Latvijai tiek piedāvāti 2,8%. "Lai gan it kā vajadzētu būt saprotamam, ka mēs nevaram puslīdz adekvāti funkcionēt ar divreiz mazāku finansējumu kā citās valstīs," skaidroja ministre.
Interviju ar Latvijas veselības ministri Ingrīdu Circeni lasiet ceturtdienas Dienā!