Uz jautājumu, kādēļ operas finansējums ir tik neproporcionāli liels, salīdzinot ar finansējumu teātriem, viņš sacīja, ka tā ir visā pasaulē. "Uz operas skatuves un operas bedrē vienā vakarā uzstājas 200 un vairāk cilvēku, savukārt dramatiskajos teātros mēs reti redzēsim vairāk par 20 aktieriem. Šobrīd - un par to mēs esam runājuši ar premjeru - arī bez visiem auditiem ir skaidrs, ka operas finansējums ir par mazu, lai nodrošinātu 200 izrāžu gadā. Operas finansējums pat labākajos gados bija daudz mazāks nekā līdzīga līmeņa operu finansējums Eiropā, kur šādu operu budžeta dotācija ir 40 miljonu eiro gadā, bet mums nekad vairāk par 10 miljoniem eiro gadā nav bijis. Ja runājam par mūsu operu, mēs visu laiku esam pirkuši mersedesu par zaporožeca cenu," teica eksministrs.
Tā lielā mērā ir arī mana vaina, ka Kultūrkapitāla fondam samazināts finansējums, jo man bija tā laime kļūt par ministru tajā laikā, kad valsts kasē bija palikusi nauda divām nedēļām. Tā bija ekstrēma izvēle - vai mēs likvidējam kādu no valsts kultūras institūcijām, teātrus vai muzejus vai samazinām finansējumu Kultūrkapitāla fondam vai likvidējam kādu no profesionālajām kultūras iestādēm. Mana izvēle bija mazināt vairāk nevalstisko kultūras sektoru, intervijā sacīja I.Dālderis.
Viņš gan apgalvoja, ka tagad tiks izmantota katra iespēja palielināt Kultūrkapitāla fonda finansējumu, kas arī budžeta grozījumos ir palielināts aptuveni par 20%. "Fokusēsimies uz vairākām citām visvairāk cietušajām nozarēm - kultūras izglītību un Dziesmu svētku procesa nodrošināšanu pašvaldībās," sacīja eksministrs.
Jautāts, kad Kultūrkapitāla fonda finansējums varētu sasniegt pirmskrīzes apjomu, I.Dālderis atzina, ka "to vajag sasniegt". "Diemžēl pagaidām mums ar Finanšu ministriju ir atšķirīgi viedokļi par veidu, kā to izdarīt. Domāju, ka būtu jāatgriežas pie speciālā budžeta statusa šai organizācijai. Premjers, protams, ir pret to. Ceru tomēr, ka debatēs pie tā nonāksim, jo kultūrkapitāla neatkarība ir ļoti būtisks jautājums ne tikai budžeta plānošanas, bet vispirms - satura veidošanas kontekstā," teica eksministrs.
Uz jautājumu, vai ir kādi zemūdens akmeņi, kas apdraud Rīgu kā Eiropas kultūras galvaspilsētu 2014. gadā, I.Dālderis sacīja, ka process, kas attiecas uz Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas 2014. gadā programmas daļu, virzās labi. Viņš gan norādīja, ka politiskā sašķeltība kaitē, jo gan Nacionālā opera, gan Nacionālais teātris un muzejs ir pilsētas pārvaldījumā kā ēkas, savukārt institūcijas, kas tajās darbojas, - ir valsts. "Tad, kad vajadzīgi ieguldījumi, neviens nezina, kam kas ir jādara. Šīs infrastruktūras lietas vienreiz vajag sakārtot. Problēma ir tā, ka Rīgas pilsētai nepieder neviens profesionāls teātris un arī, piemēram, Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejs ir valsts muzejs," atzina I.Dālderis. Viņš uzvsēra, ka vajadzētu rast risinājumu, ka municipalitāte to pārņem. "Mēs ar Nilu Ušakovu esam par to runājuši, bet tas bija krīzes laiks. Tagad jārod tāds risinājums, ka Nacionālā opera un Nacionālais teātris ar visām ēkām pāriet valsts īpašumā un valsts par tām pilnībā rūpējas un uztur, savukārt atsevišķas skatuves mākslas iestādes un muzeji ar visām ēkām būtu jāpārņem Rīgas pilsētai," uzskata I.Dālderis.
Visu interviju ar I.Dālderi lasiet ceturtdienas Dienā!