Viņš norādīja, ka patlaban mazāka ietekme jūtama no tādiem tradicionāliem riska faktoriem, kā, piemēram, smagumu celšana un stiepšana. "Cilvēks ir ieprogrammēts noteiktā laikā gulēt, ēst, strādāt. Un, izjaucot šo mehānismu, tiek saīsināts dzīves ilgums," sacīja Antapsons. Viņš arī minēja, ka pēdējā laikā tiek pievērsta uzmanība dažādām traumām, kas saistītas ar krišanu un paklupšanu.
Antapsons arī norādīja, ka Latvijā, līdzīgi kā lielā daļā Austrumeiropas valstu, darba aizsardzība nav valsts prioritāte - "Nacionālajā attīstības plānā ir viss kaut kas, bet ne jau darba aizsardzība," izteicās Antapsons, piebilstot, ja jau pusotru gadu tiek strādāts bez darba aizsardzības stratēģijas, jo pamatnostādnes darba aizsardzības jomā beigušās 2013.gadā un jaunas vēl nav tapušas.
Viņš arī uzsvēra, ka krīzes laika ietekmē uzņēmumi ir samazinājuši resursus darba aizsardzībai. Lai darba aizsardzības līmeņa pazemināšanos nepieļautu vēl vairāk, katrā arodorganizācijā būtu nepieciešams ievēlēt uzticības personas.
Savukārt Valsts darba inspekcijas (VDI) direktors Renārs Lūsis, sīkāk iepazīstinot ar statistikas datiem, norādīja, ka absolūtajos skaitļos nelaimes gadījumiem ar letālu iznākumu ir tendence samazināties. "Jāņem vērā, ka pēckrīzes gados arī nodarbināto skaits samazinājās," viņš piebilda. Pēc VDI datiem, pērn darba vietās bojā gājuši 36 cilvēki, 2013.gadā - 31 cilvēks, 2012.gadā - 35 cilvēki.
2014.gadā nelaimes gadījumos darbā cietuši 1750 cilvēki, smagi traumēti tikuši 210 nodarbinātie, un visa gada laikā VDI konstatējis 12 053 pārkāpumus. "Pārkāpumu skaitam pēdējos gados ir tendence samazināties. Protams, situācijas ir dažādas - ir jaunie uzņēmēji, kuri darba drošībā investē vairāk, un tādi, kam par šo jautājumu ir visai attāla izpratne," sacīja Lūsis, norādot, ka VDI šogad intensīvāk pievērsusies prevencijai.
Kā piebilda Antapsons, nevarētu teikt, ka ar statistiku viss ir kārtībā - kopējais nelaimes gadījumu skaits gadā vidēji ir 2000, bet Eiropas Savienībā (ES) situācija ir daudzkārt sliktāka, un tas liek domāt, ka oficiālie dati nav objektīvi. Piemēram, pēc salīdzinošām metodēm veiktie aprēķini rāda, ka reālais negadījumu skaits darbā ir vairāk nekā 30 000.
Tāpat Antapsons uzsvēra, ka patlaban Eiropā ir aktuāls jautājums par kancerogēno un mutagēno ķīmisko vielu izmantošanu darba procesā - šī iemesla dēļ ES ar vēža slimībām katru gadu mirst ap 100 000 cilvēku, un saskare ar šīm vielām rada komplikācijas grūtniecēm un patoloģijas jaundzimušajiem. Tālab arodbiedrības uzskata, ka Eiropas Komisijai (EK) ir jāpārskata kopš 2013.gada iesaldētā Koncerogēnu un mutagēnu direktīva un tā jāpapildina ar 50 bīstamākajām vielām, kas izraisa vēža slimības un ietekmē grūtniecību.
Kā ziņots, lai aktualizētu drošu un veselībai nekaitīgu darbavietu nozīmi, LBAS šodien rīko Starptautiskajai darba aizsardzības dienai veltītu konferenci, kurā piedalās ap 80 pārstāvjiem no LBAS dalīborganizāciju sastāvā esošajām arodbiedrībām.
Konferences noslēgumā tiks pieņemts aicinājums "Par drošām un veselībai nekaitīgām darbavietām" valsts institūcijām, darba devējiem, nozaru un uzņēmumu arodorganizācijām, uzticības personām un nodarbinātajiem, kurā iekļauts EK adresēts aicinājums pārskatīt Koncerogēnu un mutagēnu direktīvu. Aprīļa beigās Rīgā kā viens no prezidentūras pasākumiem norisināsies starptautiska konference, kuras laikā LBAS un Eiropas Arodbiedrību konfederācija parakstīto aicinājumu nodos premjerministrei Laimdotai Straujumai (Vienotība), lai viņa to nodod Eiropas komisijai.