Tiesa, viņš gan atzina, ka Latvijas apstākļos tas vēl nevar kļūt par plašu risinājumu un šobrīd tikai ap 10-20% cilvēku spētu paši par sevi parūpēties. Taču, pēc demogrāfa teiktā, uz šādu modeli būtu jāvirzās.
Latvijā pensijas ir salīdzinoši mazas, taču pensionāru skaits - liels. Turklāt sarūkošais iedzīvotāju skaits nākotnē nozīmē to, ka strādājošajiem būs jāuztur vairāk pensionāru līdz ar ko cerēt uz būtisku pensiju pieaugumu nav pamata. Saskaņā ar dažādu banku aplēsēm, nākotnē pašreizējie strādājošie kā valsts pensiju varēs saņemt tikai ap 30-50% apmērā no pašreizējā ienākumu līmeņa.
Mežs uzskata, ka Latvijas iedzīvotājiem būtu jāvirzās uz Rietumvalstu iedzīvotāju dzīves modeli - veidot uzkrājumu jau savas dzīves laikā, tostarp vecumdienām, lai valsts apmaksāta pensija veidotu tikai daļu no ienākumiem un nebūtu viss, ar ko cilvēkam vecumdienās jāiztiek.
"Valsts pensija, manuprāt, līdzīgi kā citās Eiropas valstīs, līdzīgi kā Amerikā un Kanādā, ir tikai tāds kā drošības ventilis. Tas ir vairāk domāts tikai mazākajai daļai cilvēku, kas kaut kādu iemeslu dēļ nebija spējīgi paši savu kapitālu vecumdienām sakrāt," sacīja Mežs.
"Piemēram, cik esmu runājis ar Amerikas latviešiem, viņi savās sarunās izsaka dziļu nožēlu par tiem, kuriem ir jādzīvo tikai no ASV valsts pensijas. Uzskata, ka šiem cilvēkiem nav paveicies, ka viņi nav bijuši spējīgi sevi nodrošināt, un tas tiek uztverts kā izņēmums un nevis norma," piebilda Mežs.
Mežs arī uzsvēra, ka daudzās Eiropas valstīs jau sen pensijas vecums ir 65 gadi vai pat augstāks. Piemēram, pensionēšanās vecums no 65-67 vai pat 68 gadiem ir Dānijā, Somijā, Īrijā, Islandē, Norvēģijā. Savukārt pensionēšanās no 65 gadiem abiem dzimumiem ir Beļģijā, Bosnijā, Kiprā, Vācijā, Kosovā, Luksemburgā, Nīderlandē, Portugālē, Spānijā.
"Mums drīzāk ir jādomā par to, kā cilvēkam radīt izdevīgus apstākļus turpināt savu darba mūžu arī tad, ja viņš jau ir sasniedzis pensiju, bet jūtas pietiekami aktīvs un vēlas strādāt. Mums bieži vien tiek uztverts, ka ir gandrīz jau pienākums iet pensijā, kad ir pienākuši tie gadi. Manuprāt, tas ir ļoti nepareizi. Protams, ir lietas, ko šie cilvēki nespēj vairs izdarīt, bet ir ļoti daudz darbu, ko viņi spēj darīt," sacīja demogrāfs.
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem Latvijā vecuma pensijas vidējais apmērs 2011.gada pēdējā ceturksnī bija 179,75 lati. Valstī kopumā kopumā bija 581 864 pensionāri, no kuriem 482 537 bija vecuma pensionāri. Uz katriem 1000 iedzīvotājiem Latvijā 2011.gada beigās bija 264 pensionāri.