Kinokritiķe atzīst - lai arī «kultūrvidē Krievija neskan šiki, latviešu aktieriem darbs, visticamāk, ir tur, nevis kārotajos Rietumos.» Un iemeslus tam nevajag meklēt konformismā, bet vēsturiskajā tradīcijā, piebilst Dita Rietuma.
«Valoda - lūk, galvenais šķērslis talantīgu latviešu aktieru kļūšanai par «brīvi konvertējamu valūtu» starptautiskajā teātru tirgū,» secina Normunds Naumanis. Aktiera mākslā nepietiek ar vienkāršām valodas zināšanām. Nepietiek pat ar perfektām valodas zināšanām. Ir vajadzīgas valodas zināšanas bez mazākā akcenta. Pretējā gadījumā prostitūta no Austrumeiropas vai krievu mafiozi epizodiskā lomā var izrādīties aktiera karjeras griesti. Arī aktieris Gundars Āboliņš atzīst, ka Cīrihes teātrī savulaik nācās pamatīgi pasvīst pie vācu valodas, kaut, viņaprāt, tā ir perfekta.
Lana Kazlauskiene aktierus, kuri izlaužas ārpus Latvijas, iedala trīs kategorijās. Vieni ceļu uz Krievijas kino izcirta jau padomju laikos, otri ir jaunieši, kas jau aktiermeistarību studē ārzemēs un turpat arī dzīvo un strādā, trešie ir pārējie, galvenokārt Latvijas teātros strādājošie, aktieri, kuriem vēl jāizlaužas pasaulē.