Divu ļoti nozīmīgu spēlētāju iziešana no tirgus būtu liels ieguvums palicējiem. Tas var kļūt arī par ieguvumu sabiedrībai, taču tikai tad, ja kompleksi tiek ieviesta visa sabiedriskā medija attīstības koncepcija, nevis viena daļa no tās. Ir trīs nozīmīgi punkti, kas jāpatur prātā diskusijā par LTV un LR iziešanu no reklāmas tirgus.
Pirmkārt, pilnībā atbalstu Zūzenas kundzi, ka atteikšanās no reklāmas padarītu skaidrāku LTV un LR lomu un misiju - kalpot sabiedrības interesēm, definējot, citēju Zūzenu, "kādi uzdevumi veicami sabiedriskajiem medijiem - LTV un LR - un kāda loma tiem būtu jāspēlē mūsu valsts mediju telpā". Bet sabiedriskie mediji paši nopelna ceturto piekto daļu no sava budžeta, proti, konkurētspējīga satura ražošana maksā, un lielu daļu no šī rēķina sedz reklāmdevēji. Ja sabiedriskie mediji reklāmas tirgu pamet, ir tikai divas iespējas - vāji, margināli sabiedriskie mediji, kas pastāv "ķeksīša pēc", vai būtiski lielāks valsts, tātad nodokļu maksātāju, finansējums.
Otrkārt, reklāmas tirgus pamešana nevar notikt bez sabiedrisko mediju reformas, ko sauc par vienota Latvijas Sabiedriskā medija (LSM) izveidi, kas ietver investīciju programmu līdz valsts simtgadei, tātad pieciem gadiem, kura 2013. gadā tika saskaņota ar Finanšu ministriju. Vienots nacionālais medijs ir tapis gan Zūzenas kundzes piesauktajā Lietuvā un Igaunijā, gan daudzviet citur Eiropā. Kāpēc? Jo resursu koncentrācija ir ceļš uz efektivitāti, uz spēju konkurēt ar komercmedijiem, kas no auditorijas piesaistes viedokļa ir un būs sabiedriskā medija mērķis. Nacionālā valstī nacionālais medijs nedrīkst būt margināls arī auditoriju sasniegšanā, kur nu vēl informācijas kara apstākļos. Viena alga - ar vai bez reklāmas. Diemžēl, lai cik loģiski būtu argumenti, lai cik daudz par tiem publiski un nepubliski runāts dažādās auditorijās - atbildīgie politiķi un lēmumu pieņēmēji saviebjas, par šo izdzirdot vien. "Nu, neies, šis neies cauri," - man saka gluži kā Bulgakova varonim Teātra romānā. Kāpēc neies - atbildes nav.
Treškārt, antikampaņa, ko dažādos masu medijos pēdējā laikā var vērot pret jauniešu multimediālo platformu Pieci.lv, pret sabiedriskā medija studiju Latgalē un pret LSM izveidi kopumā, liecina, ka kādam ļoti nepatīk stipra sabiedriskā medija tapšana. Varētu domāt un ticēt, ka tas rodas no izpratnes trūkuma par sabiedriskā medija kā vienīgā nacionālā medija misiju. Nevis, piemēram, no vēlmes "pārdalīt" budžeta naudu par labu komercmedijiem vai vēlmes novājināt LTV un LR līdz līmenim, kad katru gadu budžeta likums vienlaikus ir arī sabiedriskajos medijos strādājošo žurnālistu uzticības tests valdošajai koalīcijai.
No sirds novēlu, lai piepildās Zūzenas kundzes intervijā teiktais: "(..) es esmu par spēcīgu sabiedrisko mediju, jo esmu daļa no sabiedrības un arī man ir svarīgi, lai šī valsts attīstītos." Lai MTG TV un radio vadītājas Latvijā Baibas Zūzenas balss būtu tikpat atbalstoša, kad kopīgi ar jauno Saeimu un valdību diskutēsim par spēcīga Latvijas nacionālā medija izveidi.
*NEPLP priekšsēdētājs