Pilnībā funkcionējošs iekšējais enerģijas tirgus, kas piedāvā drošu, konkurējošu un ilgtspējīgu enerģiju ES uzņēmumiem un patērētājiem, ir absolūti nepieciešams ES ekonomiskajai izaugsmei. Tas arī palīdzēs ES sasniegt klimata politikas mērķus, tostarp līdz 2013. gadam par 40% samazināt ES siltumnīcefekta gāzu emisijas. ES jāuzņemās vadība, lai ANO Klimata pārmaiņu konferencē Parīzē šā gada decembrī panāktu vienošanos par godīgu un ambiciozu mērķu uzstādīšanu visām valstīm, kas ierobežotu maksimālo temperatūras pieaugumu pasaulē līdz 2°C.
Lai sasniegtu šo būtisko mērķi, jāveicina ne tikai atjaunojamās enerģijas izmantošana, bet arī zema un samazināta oglekļa dioksīda satura enerģijas avotu izmantošana. Enerģētikas savienībai būtu jāļauj ES dalībvalstīm pašām noteikt izmantojamo enerģijas avotu sastāvu, dodot iespēju izmantot arī kodolenerģiju, fosilo kurināmo kombinācijā ar oglekļa dioksīda uztveršanas un uzglabāšanas tehnoloģijām, kā arī samazināta oglekļa dioksīda satura enerģijas avotus kā piemēram slānekļa gāze.
Enerģētikas savienībai būtu jāstiprina ES enerģētiskā drošība. Mēs redzējām, kā nesenā pagatnē valstis ārpus ES izmantoja vai draudēja izmantot savu enerģijas piegādātāja pozīciju, lai izdarītu uz ES politisku spiedienu. Mums jāpanāk, lai nākotnē nekas tamlīdzīgs neatkārtotos. Vienošanām par enerģētikas jautājumiem valstu starpā ir jābūt caurskatāmām un, kur vien tas ir atbilstoši, ir jāpalīdz dalībvalstīm sarunās par gāzes un citiem ar enerģētiku saistītiem līgumiem. Uzlabojot enerģijas infrastruktūru un palielinot piegāžu daudzveidību (tai skaitā attīstot sašķidrinātās gāzes termināļus, nodrošinot pieeju krātuvēm un palielinot to kapacitāti, kā arī izmantojot visus pieejamos enerģijas resursus) mēs varam samazināt risku, ka ES atkal cietīs no nepietiekamām enerģijas piegādēm.
Veidojot Enerģētikas savienību dažu jautajumu risināšanā būtu jāatbalsta reģionāla pieeja. Tas būtu gadījumos, kad reģiona valstīm ir kādi specifiski izaicinājumi vai tieši pretēji – sadarbojoties pavērtos jaunas iespējas. Eiropas Komisijai ir nozīmīga loma, lai ieviestu ES likumdošanu un nodrošinātu, ka enerģijas tirgi tiek atvērti konkurencei.
Enerģētikas savienība var palīdzēt uzlabot energoefektivitāti, piemēram izmantojot energoefektivitātes standartus un marķējumu enerģiju patērējošām precēm. Taču būtu svarīgi, lai tas notiktu bez pārlieku regulējošas likumdošanas un, lai Enerģētikas savienība ļautu ES dalībvalstīm pašām noteikt, kā vislabāk savās valstīs veicināt energoefektivitāti.
Visbeidzot, ES jāvelta vairāk uzmanības zema oglekļa dioksīda satura enerģijas tehnoloģiju inovācijām, lai 2030. gada klimata mērķus sasniegtu ar pēc iespejas zemākām izmaksām un virzītos tālāk uz mērķi līdz 2050. gadam emisijas samazināt par 80-95%. Inovācijas šajā jomā var samazināt enerģijas ražošanas izmaksas un samazināt pieprasījumu pēc enerģijas.
Šī ir ambicioza apņemšanās. Taču pareizā izpildījumā, tā noteiks ES enerģētikas politiku tuvākajai nākotnei un dos ilgtermiņa labumu gan uzņēmumiem, gan pilsoņiem.