Latviskā vide ir izsmeļams resurss. Tas, ko sauc par uzturēšanās atļauju tirdzniecību, īstenībā ir pakāpeniska šī resursa izpārdošana. Jā, īslaicīgi tas ienes zināmu naudas daudzumu. Tieši tāpat kā vecvecāku dārgumu pārdošana lombardā. Tieši tāpat kā miesas pārdošana. Ja jebkuras naudas piesaistīšana ir pragmātisms, tad pragmātisma augstākā pakāpe ir prostitūcija.
Par uzturēšanās atļauju tirdzniecības sociālajām sekām mēs nevaram spriest tikai pēc iebraukušo imigrantu skaita. Tie nav vienkārši svešā valodā runājoši jauni iemītnieki. Kā secina drošības iestāžu eksperti, jaunie iebraucēji mēdz būt saistīti ar ārvalstu specdienestiem un nedraudzīgu valstu politiskajām aprindām. Nereti ap šiem cilvēkiem spieto vietējās krievvalodīgo organizācijas. Latvijai nav resursu, lai konstatētu jauno imigrantu naudas izcelsmi, bet nauda atstāj pēdas mūsu valstī. Nauda diktē noteikumus tautsaimnīcībā, politikā, mediju vidē...
Somu rakstnieks Juka Rislaki brīdina: "Ienācēji ar savām ģimenēm un apkalpojošo personālu vienmēr uz visur pieprasa pakalpojumus krievu valodā, jo viņiem, protams, nav ne prātā, nedz vajadzības mācīties latviski - tā taču ir tikai nožēlojamas tautas valoda, kas pārdod sevi pa gabalam vien." Ar katru nākamo gadu ārvalstnieku iegādāto nekustamo īpašumu skaits dubultojas attiecībā pret iepriekšējo gadu. Uzņēmējiem tiek dots signāls: ātrākā peļņa gūstama ne jau izgudrojot un ražojot, bet pārdodot daļiņu latviskās vides – katru gadu arvien lielākos apjomos.
Pašlaik politisko partiju vairums spītīgi turas pie šīs nekur citur Eiropā nepieredzētās prakses. Jā, ir dažas Eiropas valstis, kas pret nekustamo īpašumu dod atļaujas (Kipra, Grieķija, Īrija), bet pat tur īpašuma minimālais slieksnis ir ap pusmiljonu.
Egila Levita piedāvātās Satversmes preambulas galvenā jēga ir definēt valsts pamatus. Tā nav nekāda revolūcija, bet mēģinājums valsts pamatdokumentā apstiprināt to, kam jau tagad jābūt pašsaprotamam un neapspriežamam. Piemēram, ka Latvijas valsts izveidošanas mērķis ir latviešu nācijas, tās valodas un kultūras attīstība cauri laikiem. Latviska vide ir Latvijas valsts pastāvēšanas jēga. Pārdodot latvisko vidi, patiesībā pa gabaliņam tiek pārdota Latvija.
Satversmes preambula ļautu atgādināt, kas ir virsvērtības un kas ir pakārtotie valsts uzdevumi. Pēdējo dienu politiskās kaislības ap uzturēšanās atļauju tirdzniecību apliecina, ka šī vērtību secība ir sajukusi.