Rīgas Valsts tehnikuma mācību pārzine Dace Rozenblate piekrīt šādam skaidrojumam, taču vienlaikus atgādina - šajos mācību priekšmetos profesionālajās skolās ir uz pusi mazāks mācību stundu skaits, tāpēc arī šo skolu audzēkņu zināšanu līmenis ir zemāks. "Ir jādomā, vai mainīt obligāto eksāmenu daudzumu profesionālajai izglītībai, jo mums līdz šim ir vēl piektais eksāmens, kas ir kvalifikācijas eksāmens. Vispārējā izglītībā ir četri eksāmeni," piebilst tehnikuma pārstāve.
"Mūsu galvenais uzdevums ir iedot profesiju, bet mēs nedrīkstam liegt jauniešiem stāties augstskolā. Mums nav iespējas izvēlēties citu priekšmetu, jo vēsturē ir nedaudz vairāk mācību stundas kā fizikā un ķīmijā," norāda Rozenblate. Turklāt viņa atzīst, ka vairumam audzēkņu, kuri mācās tehnikumā, ir vājš pamatskolas zināšanu līmenis. Tāpat sarežģījumus rada arī vājās valsts valodas zināšanas. "Jārēķinās, ka 50% audzēkņu dzimtā valoda nav latviešu valoda. Šiem audzēkņiem ir grūti rakstīt, piemēram, pārspriedumus vēsturē."
Tikmēr Latvijas Matemātikas skolotāju valdes locekle un Grobiņas novada matemātikas metodiskās apvienības vadītāja Anita Poriņa aicina beigt biedēt sabiedrību ar sliktiem matemātikas eksāmena rezultātiem. Pēc viņas domām, tas ir tikai likumsakarīgi, ka matemātikā, tā pat kā fizikā un ķīmijā, rezultāti ir sliktāki, jo šie mācību priekšmeti ir grūtāki un līdz ar to skolēniem ir arī zemāka interese. Turklāt ne visiem audzēkņiem ir vienādas spējas un nereti nav apgūtas pat pamatzināšanas.
"Es domāju, ka rezultāti šogad ir tiešām labi. Ja skolēns ir mācījies trīs gadus vidusskolā vai ģimnāzijā ar sapratni, tad viņam uzdevumi bija jāizrēķina," norāda Poriņa. Viņasprāt, šogad matemātikas eksāmens nebija sarežģīts un eksāmena kvalitāte bijusi atbilstoša.
"Skolēni nav ieinteresēti stundā sekot līdz skolotāja stāstījumam. Mums Latvijā ir jāiet uz savu zināšanu kvalitāti, mēs nedrīkstam nolaist prasību līmeni. Es neuzskatu, ka mums ir ļoti augsts līmenis, mums ir pietiekami normāls zināšanu līmenis kādā mēs pieprasām, lai skolēni mācās," viņa piebilst.
Arī Matemātikas skolotāju valdes locekle uzsver, ka vidējo rezultātu pazemina profesionālās skolas, kur ir nepietiekams mācību stundu skaits: "Nav pareizi tas, ka jāliek viens eksāmens pilnīgi visiem. Skolēns, kam ir divas stundas nedēļā, nevar nokārtot eksāmenu tādā pat līmenī kā skolēns ar sešām stundām."
Arī pagājušā gada VISC publicētie statistikas dati liecina, ka sliktākās sekmes matemātikas eksāmenā bijušas profesionālo un vakarskolu audzēkņiem, bet labākos rezultātus uzrādījušas valsts ģimnāzijās. Salīdzinot 2012. un 2013. gada matemātikas eksāmena rezultātus, var secināt, ka šogad tie tomēr uzlabojušies. Arī vēstures eksāmena rezultāti par spīti zemajiem rādītājiem šogad tomēr bijuši labākie pēdējo trīs gadu laikā.
Diena.lv jau vēstīja, ka šogad, salīdzinot ar iepriekšējo mācību gadu, vidusskolu beidzēji ieguvuši labākus rezultātus matemātikas un Latvijas un pasaules vēstures eksāmenos. Tomēr jāatzīmē, ka šajos eksāmenos skolēni ieguvuši viszemāko vērtējumu.
Tostarp vēstures eksāmenā vidēji iegūti 42,6%, bet matemātikas - 43,34%. Seko fizika ar 51,21%, latviešu valoda ar 52,71%, angļu valoda, kurā vidēji iegūti 56,16%, vācu valoda - 56,40%, bioloģija (59,31%) un ķīmija (59,48%). Savukārt salīdzinoši labāki rezultāti uzrādīti franču valodas eksāmenā - 69,32% un krievu valodā - 70,90%,
Zem 5% vērtējums šogad bija 135 eksāmenu kārtotājiem (21 latviešu valodā, 113 matemātikā, 1 latviešu valodā 9.kl. mazākumtautību izglītības programmā).