Kā norādīja Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs, Latvijā nav ilgtermiņa politikas, kas atbalstītu jaunu automašīnu ar alternatīvam degvielas veidam pielāgotu dzinēju iegādi. Līdz ar to būs problemātiski sasniegt emisiju samazināšanas mērķus.
Arī satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) atzina, ka Latvijas auto tirgus noveco un ietekme uz vidi palielinās. Vidējais auto vecums ir 13 gadi, savukārt Eiropā šis rādītājs ir septiņi gadi. Turklāt Latvijā ir liels skaits apvidus auto - 37%, kas nozīmē lielu izmešu daudzumu. Augulis gan atzina, ka visi pasākumi, kuri ir vērsti uz CO2 izmešu samazināšanu, ir jūtīgi.
Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas Klimata pārmaiņu departamenta direktore Ilze Prūse skaidroja, ka Latvijā drīzāk nodokļu sistēma veicina dīzeļdegvielas auto iegādi, kas ir vieni no kaitīgākajiem videi. Viņa skaidroja, ka emisijas samazināšanas procesus auto nozarē ietekmē gan transportlīdzekļa vecums, gan dzinēju tilpums, gan arī transportlīdzekļu efektīva izmantošana, piemēram, sabiedriskais transports vai auto kopīga izmantošana.
Auto asociācijas viceprezidents Ingus Rūtiņš savukārt norādīja - ES plāni paredz, ka līdz 2030.gadam 50% auto pilētās būtu jābūt dzinējiem, kuri pielāgoti alternatīvam degvielas veidam. Ņemot vērā pašreizējo situāciju, kurā nozares sakārtošanai netiekot darīts nekas, 2030.gadā Latvijā šādu auto varētu būt 10% līdz 15%. Ja autoparka politika netikšot realizēta, tad 2030.gadā būšot jādomā par aizliegumiem iebraukt Rīgā.
Rūtiņš skaidroja, ka patlaban nav ne mērķu, ne stratēģijas, ne attiecīgu likumu, labākajā gadījumā šos minētos pasākumus varētu realizēt līdz 2017.gadam. Eksperts piebilda, ka līdz 2030.situācijai būtu būtiski jāuzlabojas, taču, tā kā Latvijā autoparks atjaunojas reizi 30 gados, tad līdz 2030.gadam tas var nomainīties tikai 0,5 reizes. Līdz ar to varot izveidoties situācija, ka tiek pieņemti sasteigti un nepopulāri lēmumi. Pēc asociācijas pārstāvja domām, autoparka iegāde ir jāvirza apzināti un tas nevar būt haotisks pasākums.
Kā ziņots, Latvijai siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju apjoma samazināšana varētu izmaksāt krietni vairāk nekā citām Eiropas valstīm, skaidrojis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK). Latvijā ir ļoti liels mazo emitētāju īpatsvars ne-emisiju tirdzniecības sistēmā, kas ir lauksaimniecība, transports un mazā enerģētika. Piemēram, lai samazinātu emisijas lauksaimniecībā, būtu jāveic virkne darbību - precīzāk jādozē minerālmēsli vai jāizmanto citas metodes. Transporta sektorā tā būtu pāreja uz vēl plašāku elektrotransporta izmantošanu. Savukārt tas prasītu lielu finansiālo ieguldījumu. Atdeve no šīm mazajām darbībām uz emisiju samazināšanu būtu zemāka.
Latvija patlaban strādā pie pozīcijas, kurā Eiropas Komisijai tiks skaidrota tās īpašā situācija, aizstāvot viedokli, ka Latvija nevar virzīties uz tik lielu SEG emisiju samazinājumu, kāds ir paredzēts. Latvija līdz 2020.gadam emisiju apjoma ziņā būs labvēlīgā situācijā - tai ļauts palielināt emisiju apjomu, taču jau pašreizējās prognozes liecina, ka atļautais palielinājuma apjoms netiks sasniegts. Savukārt periodā no 2020. līdz 2030.gadam emisiju apjoms būs būtiski jāsamazina, kas būs krietni vien sarežģītāk. Līdz ar to Latvija uzskata, ka ir jāievieš elastība un jāpārnes ietaupījums uz nākamo periodu.
Kā ziņots, šodien notiek ikgadējā Auto nozares forums, kurā diskutē par Latvijā esošā autoparka atjaunošanas iespējām un izmešu daudzuma samazināšanu, aģentūru LETA informēja pasākuma organizatori.