Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +2 °C
Skaidrs
Pirmdiena, 30. septembris
Menarda, Elma, Elna

Eksperti: Par atbalstu literatūras un grāmatniecības nozarei

Pateicamies valsts akciju sabiedrībai Latvijas valsts meži par ziedojumu kultūrai 800 000 Ls apmērā, kas paredzēti Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) mērķprogrammu finan-sēšanai 2012. gadā, tādējādi apliecinot izpratni par kultūru kā nozīmīgu investīciju Latvijas attīstībā. 
Tomēr esam spiesti paust neizpratni par LR Kultūras ministrijas, LR Zemkopības ministrijas un VKKF rīcību, slēdzot nodomu protokolu par valsts akciju sabiedrības Latvijas valsts meži ziedojuma sadali 2012. gada mērķprogrammām1, neparedzot mērķprogrammu VKKF Literatūras nozarei. Saskaņā ar VKKF nolikumu Literatūras nozares prioritāte ir oriģinālliteratūras tapšana un izdošana, tā paredz atbalstu ne vien literātiem, bet arī valodniekiem, filozofiem, kulturologiem, tulkotājiem, literatūras pētniekiem, literāru un zinātnisku pasākumu organizatoriem Latvijā un ārvalstīs, grāmatu apgādiem un nodrošina vienu no galvenajām kultūras pieejamības nodrošināšanas funkcijām – iedala līdzekļus grāmatu publiskajam iepirkumam bibliotēkām, kas kopš 2009. gada ir katastrofāli zems.

Saskaņā ar 2011. gada 22. decembrī VKKF padomes apstiprināto mērķprogrammu grafiku vien dažu literatūras un grāmatniecības organizāciju projektiem būs iespējams startēt mērķprogrammu „Valstiski nozīmīgi kultūras pasākumi” un „Profesionālu nevaldības kultūras organizāciju atbalsts” konkursos, bet tajās nav iespējams gūt atbalstu literārajai jaunradei, vērtīgu grāmatu iepirkumam publiskajām bibliotēkām un lasīšanas veicināšanas programmām, kas vistiešākajā veidā nodrošina latviešu valodas un literatūras pastāvēšanu un attīstību un pieejamību ikvienam Latvijas iedzīvotājam.

Situācijā, kad vairāk nekā jebkad agrāk apdraudēts latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas statuss Latvijā, uzskatām, ka valsts atbalsts nacionālās literatūras un grāmatniecības pastāvēšanai un attīstībai ir neatbilstoši un neproporcionāli mazs, salīdzinot ar pārējām kultūras nozarēm. Kultūras ministrijas pasūtītais pētījums „Radošās industrijas Latvijā” (2007) apliecina, ka rakstniecība, grāmatniecība, prese un poligrāfija ir lielākā

Latvijas radošā industrija, kas darbojas KM ietekmes sfērā. 

No 2003. līdz 2008. gadam VKKF literatūras un grāmatniecības jomā administrēja vairākas mērķprogrammas un kultūras programmas: mērķprogrammas Rakstnieku profesionāla tālākizglītība, Nozīmīgu pasaules literatūras darbu izdošana, Stipendijas Latvijas literatūras un pasaules literatūras darbu tulkošanai, Nozīmīgu pasaules literatūras darbu izdošana, Latvijas literatūras un pasaules literatūras darbu tulkošana, Bērnu literatūras tapšana un izdošana un Pasaules literatūras darbu izdošana latviešu valodā, kultūras programmas Latvijas literatūra pasaulē, Literārais process starptautiskajā rakstnieku un tulkotāju mājā Ventspilī, Literārā Akadēmija un Jaunu grāmatu un citu izdevumu iepirkums publiskajām bibliotēkām.

2009. gadā pēc VKKF budžeta pirmā radikālā samazinājuma VVKF pārtrauca vai radikāli sašaurināja visu mērķprogrammu un kultūras programmu darbību un visu Literatūras nozares mērķprogrammu darbību, bet 2010. gadā, kad VKKF fonda budžets pret 2008. gadu bija samazināts gandrīz četras reizes, palika tikai dažas mērķprogrammas – „Profesionālu nevalstisku teātra organizāciju atbalsts”, „Teātru viesizrādes Latvijā” un „Profesionālu nevalstisku kultūras organizāciju atbalsts” – literatūras un grāmatniecības jomā nevienas. Grūti nepieminēt, ka vienlaicīgi literatūras un grāmatniecības nozare saņēma vēl vienu dramatisku triecienu – PVN radikālu palielinājumu bez jebkāda saudzēšanas režīma latviešu oriģinālliteratūras izdošanai.

2012. gads, kas, pateicoties piešķirtajam VAS „Latvijas valsts meži” atbalstam, uzskatāms par nozīmīgu pagrieziena punktu virzībā uz VKKF darbības pilnvērtīgu atjaunošanu, diemžēl iezīmē arī bīstamu tendenci latviešu valodas, literatūras un grāmatniecības atbalsta jomā, VKKF ietvaros neatjaunojot NEVIENU no Literatūras nozares mērķprogrammām, ieskaitot Starpnozares kultūras programmu lasīšanas veicināšanai, kas devusi būtisku ieguldījumu bērnu un pusaudžu literatūras attīstībā un lasīšanas tradīciju stiprināšanā. Uzskatām, ka tas negatīvi ietekmē un pazemina ne tikai latviešu valodas un literatūras stāvokli Latvijā, bet arī Latvijas tautas vēsturisko izpratni, patriotismu, zināšanu pārnesi par visu veidu radošajiem procesiem līdz gala patērētājam – ikvienam valsts iedzīvotājam. 

Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstītā kultūras programma 

2002.­2009. gadā Latvijas Nacionālā bibliotēka ar VKKF atbalstu īstenoja kultūras programmu „Jaunu grāmatu un citu izdevumu iepirkums publiskajām bibliotēkām”, kas nodrošināja vērtīgu grāmatu pieejamību bibliotēkās, kā arī sniedza atbalstu ne vien izdevējiem, bet arī rakstniekiem un ilustratoriem publiskā patapinājuma veidā, nodrošinot nozares dzīvotspēju un savstarpējo saikni izdevējs – rakstnieks – lasītājs, augstvērtīga literatūra – kvalitatīva rakstniecība – izglītots, domājošs lasītājs. Grāmatu publiskais iepirkums bibliotēkām visās mazajās valstīs ir visiedarbīgākais līdzeklis nacionālās literatūras attīstībai. Nelielā tirgus apstākļos tas ir vienīgais veids, kā rosināt izdevējus veikt tik darbietilpīgo, svētīgo un diemžēl arī riskanto darbu – sagatavot un laist klajā jaunu grāmatu pirmizdevumus latviešu valodā. Pēc kultūras programmu likvidēšanas šī iniciatīva (jau kultūras projekta statusā) saņēma niecīgu finansējumu VKKF projektu konkursos (skat. tabulu), tādējādi bibliotēkām – daudzviet Latvijā vienīgajiem kultūras pieejamības punktiem – liedzot iespēju saņemt jaunākās grāmatas, bet iedzīvotājiem samazina zināšanu pieejamību un līmeni. 

Ne mazāk svarīgi ir atjaunot kultūras programmu „Lasīšanas veicināšana”, kas devusi ilgstošu pozitīvu ieguldījumu lasīšanas tradīciju nostiprināšanā, rakstnieku un ilustratoru atpazīstamībā jaunās paaudzes lasītāju vidū, veicinājusi diskusijas par grāmatām un tajās atspoguļotajām vērtībām. Arī šo kultūras programmu no 2002. gada līdz 2009. gadam īstenoja LNB ar VKKF finansējumu.   
Aicinām LR Kultūras ministriju, LR Zemkopības ministriju un Valsts kultūrkapitāla fondu pamatot mērķprogrammu izveides kārtību, proti, detalizēti atbildot uz jautājumu, kāpēc finansējums nav paredzēts literatūrai, grāmatniecībai un lasīšanas veicināšanai un pārskatīt 2011. gada 6. decembra nodomu protokola saturu un attiecīgi veikt korekcijas finanšu līdzekļu sadalē, nodrošinot līdzsvarotu un proporcionālu visu kultūras nozaru atbalstu.

Aicinām LR Kultūras ministriju un Valsts kultūrkapitāla fondu atjaunot literatūras un grāmatniecības nozares prioritāro kultūras programmu „Jaunu grāmatu un citu izdevumu iepirkums publiskajām bibliotēkām”, nodrošinot finansējumu vismaz 100 000 Ls apjomā, atjaunot mērķtiecīgu finansējumu kultūras programmai „Lasīšanas veicināšana”, nodrošinot to vismaz ar 50 000 Ls finansējumu un palielināt VKKF finansējumu Literatūras nozares projektu konkursiem, tādējādi kaut daļēji atjaunojot finansējumu, kas šim mērķim bija pieejams ekonomiskās krīzes sākumā un, mūsuprāt, būtu proporcionāls nodokļu ieņēmumu samazinājumam valsts budžetā un citiem rādītājiem, salīdzinot situāciju 2009. gadā un pašlaik.

Eiropas Savienības valstu pieredze liecina, ka mērķtiecīgs un nepārtraukts finansiāls atbalsts valodai, nacionālajai literatūrai un grāmatniecībai veido izglītotu, radošu un patriotisku sabiedrību un pilsoņus, kas pilnvērtīgi uztver un izmanto citu Latvijas radošo industriju sniegumu, attīsta katra personīgo radošumu un uzņēmējdarbības spēju.  Atbalstot lasīšanu, mēs palīdzēsim visiem, it sevišķi jaunajiem Latvijas iedzīvotājiem, attīstīt domāšanu, iztēli, paplašināt redzes lauku un rosināt radošumu, veidojot lojālu, uz latviešu valodas un kultūras pamata integrētu Latvijas sabiedrību.

Renāte Punka, Latvijas Literatūras un grāmatniecības padomes priekšsēdētāja
Arno Jundze, Valsts kultūrkapitāla fonda Literatūras ekspertu komisijas priekšsēdētājs
Andris Vilks, Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors
Silvija Tretjakova, Latvijas Bibliotekāru biedrības priekšsēdētāja
Jānis Jurkāns, Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētājs
Jānis Oga, Latvijas Literatūras centra direktors
Andra Konste, SIA „Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja” valdes priekšsēdētāja
Jānis Leja, Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas valdes priekšsēdētājs
Vija Kilbloka, Latvijas Grāmatnieku ģildes priekšsēdētāja
Ieva Bečere, Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācijas izpilddirektore

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē