Kā uzsver eksperts, Ķīna kā pieredzējis investors vērtē, "cik mēs paši esam stabili kā partneris, cik pasargātas ir investīcijas, cik mums ir stabila un efektīva nodokļu politika, kā mākam sadarboties ar kaimiņvalstīm". Baltijas ostas savā starpā savukārt konkurē investoru meklēšanā. Kur būšot visefektīvākie un saprotamākie sadarbības nosacījumi, tur būšot ķīnieši.
Laika stara eksperti vairākus gadus esot mērījuši vairākus Latvijas uzņēmumus no vairākām nozarēm. Galvenais jautājums visās aptaujās bija nodokļu politika. Piemēram, uzņēmuma ienākuma nodoklis un reinvestētā peļņa. Attīstībā ieguldīto peļņu Igaunijā jau sen neapliekot ar nodokli. Tāpat uzņēmēji kā sarkano punktu minējuši nodokļu politikas stabilitāti. "Nedrīkst darīt tā, kā notiek tagad. Ja Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir uzlikts plāns savākt konkrētu nodokļu summu, tad nogremdējam vairākus strādājošus uzņēmumus un pat vairākas nozares," uzsver Jerošenko.
Ķīnieši arī skatoties, cik Latvijā droši, kā mākam uzvesties ar savām kaimiņvalstīm, arī ar Krieviju. Ķīnieši negribot bojāt attiecības ar Krieviju, taču tajā pašā laikā esot ļoti pragmatiski. "Ja mūsu piedāvājums būs interesantāks un pievilcīgāks par Krievijas ostām, tad, domāju, labprāt sadarbosies ar mums. Ķīniešiem ir tikai savas intereses un savs izdevīgums," uzsver eksperts.
Jerošenko skaidro, ka ir jāsaprot ķīniešu mentalitāte un pieeja biznesam. Viņi nesteidzoties, un tā esot valsts, kura domā ilgtermiņā. Vienīgā valsts, kura plānojot savu budžetu 200 gadiem uz priekšu. "Kā investors, kā partneris ķīnieši Latvijā nav iesaistījušies nopietnos objektos, taču kā tranzīta dalībnieks Ķīna Latvijā ir. Ar Ķīnu strādājam, un konteineru kravas nāk," secina eksperts.