To Pīgoznis skaidroja ar faktu, ka Latvija inovāciju ziņā Eiropā ir pēdējā vietā. "Tā tieši ir valdības atbildība - gan Izglītības un zinātnes ministrijas, gan Ekonomikas ministrijas u.c., atstājot inovāciju sfēru novārtā," uzskata eksperts.
Viņš stāstīja, ka tiem zinātniekiem, kas veido jaunās tehnoloģijas, bieži vien nav motivācijas, jo netiek domāts par pētījumu komercializāciju - par to, kā zinātnieku idejas materializēsies biznesa projektos.
Pēc Pīgožņa domām, Latvijas uzņēmumu galvenā attīstības iespēja ir eksports, kas arī ir viens no kritērijiem, ko riska kapitāla pārvaldītāji ņem vērā, lemjot par investīcijām.
"Katra fonda pieeja atšķiras, bet galvenokārt tiek vērtēts uzņēmuma izaugsmes potenciāls un produkta eksportspēja. Vietējā tirgū nevar izaugt liels uzņēmums, tāpēc svarīga ir spēja eksportēt. Vidēji 5-10% no apskatītajiem investīciju projektiem atbilst konkrēto fondu pārvaldnieku prasībām," sacīja Pīgoznis.
Nozares, kurās lielākoties tiek investēts, pēc eksperta teiktā, ir ražojošie uzņēmumi, kā arī informācijas tehnoloģijas un enerģētika.
Kopumā Latvijas Riska kapitāla asociācijas biedri pēdējo desmit gadu laikā 30 uzņēmumos investējuši 51 miljonu eiro (35,7 miljoni latu). "Lielākoties tie ir jau esoši uzņēmumi, un fondi tajos ir ienākuši kā mazākumakcionāri. Ja paskatāmies uz iespaidu, kādu šīs investīcijas ir atstājušas, tad uzņēmumu apgrozījums un darbinieku skaits ir pieaudzis vidēji par apmēram 50%," informēja Pīgoznis.