Elektromobiļiem bezmaksas stāvvietas Rīgā – vai ar to pietiks?

- netiek piemērots transportlīdzekļu ekspluatācijas nodoklis, kā arī vieglo automobiļu un motociklu nodoklis;
- samazināta uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likme – 10 eiro mēnesī;

- pirmreizējā reģistrācija, kā arī reģistrācija, pirmo reizi saņemot speciālas nozīmes numura zīmes, ir bez maksas;
- atļauts braukt pa sabiedriskā transporta joslām;
- Liepājā pašvaldības maksas stāvvietās elektromobiļus atļauts novietot bez maksas;
- elektromobiļi ir atbrīvoti no iebraukšanas maksas Jūrmalā;
- bezmaksas stāvvietas galvaspilsētā Rīgas satiksmes apsaimniekotajās autostāvvietās. 

Atbalsta programma elektromobiļu lietošanai Rīgā un Rīgas aglomerācijā ir pietiekama, lai elektromobiļu iegāde būtu ekonomiski pamatota tām privātpersonām un uzņēmumiem, kas pietiekami intensīvi izmanto maksas stāvvietas Rīgā, un kam ir piemērota elektromobiļu specifiskā funkcionalitāte. Lai novērtētu atbalsta programmas turpmākās paplašināšanas lietderību un efektivitāti, Latvijā nepieciešams rast atbildi uz šādiem jautājumiem:

- kādu labumu sabiedrībai nodrošinās elektromobiļu skaita pieaugums;

- kādai jābūt elektromobiļu skaita pieauguma dinamikai;

- vai ar esošo atbalsta intensitāti pietiks, lai sasniegtu nepieciešamo elektromobiļu skaitu?

Rīgas dome atbalstu elektromobiļiem, to skaitā ar ūdeņraža šūnas tehnoloģiju aprīkotajiem, kā nepieciešamu pasākumu automobiļu radītā gaisa piesārņojuma un cietās daļiņas samazināšanai pilsētas centrā, formulēja jau Rīgas pilsētas gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programmā 2011.-2015. (108.lpp.):  "Noteikt un piemērot izdevīgākus nosacījumus Rīgas centra pašvaldības autostāvvietās elektroautomobiļu,  hibrīdautomobiļu un ūdeņraža automobiļu novietošanai”. 2011.gadā pēc sarakstes ar Bezizmešu mobilitātes atbalsta biedrību, Rīgas domes preses relīzē tika izteikta gatavība ieviest bezmaksas autostāvvietas elektromobiļiem pēc speciālo numurzīmju ieviešanas. Līdz ar speciālo numurzīmju ieviešanu Latvijā 2016.gadā, nekavējoties sekoja attiecīgais Rīgas domes lēmums.

Elektromobiļi nerada gaisa piesārņojumu darbības vietā, tātad arī gājēju, skolu  un  bērnu dārzu tuvumā, tādejādi novēršot draudus cilvēku veselībai, kā arī samazinot ārstniecības izmaksas. Elektromobiļu pielietojums dod iespēju saglabāt Latvijas pilsētas pievilcīgas tūristiem arī sagaidot 2030.gadu, kad ES lielākajos apdzīvotajos centros jāpanāk "... pilsētu loģistiku praktiski bez CO₂ emisijām". CO₂ emisijas ir proporcionālas fosilās degvielas patēriņam, un raksturo arī citu, cilvēka veselībai  kaitīgo, automobiļa radīto emisiju apjomu.

Elektromobiļu izmantošana sekmē Latvijas mērķa – atjaunīgo energoresursu īpatsvara palielināšana transportā vismaz 10% līdz 2020.gadam – sasniegšanu. Būtiski, ka atjaunīgo, tātad Latvijas vietējo, energoresursu izmantošana elektroenerģijas ražošanai un naftas produktu aizstāšana sekmē transporta fosilās degvielas importa, kas ir ap 500 miljoniem eiro gadā, samazināšanu. Naftas produktu aizstāšana 10% apmērā nozīmē, ka Latvijas iedzīvotāji un uzņēmumi ap 50miljonus eiro gadā novirza iekšējam patēriņam, tādējādi sekmējot tautsaimniecības attīstību un labklājības pieaugumu. Iespēju ar elektromobiļa lietojumu samazināt fosilās degvielas importu, neatkarīgi no elektroenerģijas ražošanas veida un vietas, raksturo maksa par elektroenerģiju, kas nepieciešama braucienam ar elektromobili, ap 3 eiro uz 100 kilometriem, ņemot vērā reāli sasniedzamo nobraukumu ar vienu uzlādi. Līdzvērtīga dīzeļautomobiļa izmaksas par degvielu ir ap 5 eiro uz 100 kilometriem.

Elektromobiļu izmantošana sekmē siltumnīcas efekta gāzes CO₂ emisiju samazinājumu, ņemot vērā pilno ciklu - no enerģijas ieguves līdz pievadīšanai auto riteņiem: 

- ES valstu elektroenerģijas ražošanas vidējais rādītājs ir 331 grami CO₂/kWh (ietver visus energonesēju veidus: ogles, kodolenerģiju, vēju, ūdeni u.c.), nodrošinot elektromobiļiem vidējos pilnā cikla izmešus 78 grami CO₂/km, kas ir divas reizes mazāk kā fosilās degvielas automobiļiem:  benzīna automobiļiem – 185g CO₂/km,  dīzeļa automobiļiem – 145g CO₂/km;

- Latvijā 2015.gadā 61% no Latvenergo koncerna mazumtirdzniecībā pārdotās elektroenerģijas ir saražota no atjaunīgajiem energoresursiem jeb ir zaļā elektroenerģija, kas kopumā nodrošina elektroenerģijas ražošanas vidējo rādītāju 101g CO₂/kWh. Tātad, ja tiek izmantota "Latvijas elektrība", elektromobiļa radītās CO₂ emisijas ir trīsreiz mazākas, salīdzinot ar ES valstu vidējo rādītāju.

Lai pakāpeniski samazinātu automobiļu radītās emisijas un aizstātu naftas produktus, ES ir pieņemts rādītāja "reģistrēto jaunu automobiļu vidējās emisijas" samazinājuma grafiks, un 2020.gadā nedrīkst pārsniegt 95g CO₂ uz kilometru. Latvijā 2015.gadā sasniegti 137 grami CO₂ uz kilometru, un, ņemot vērā to, ka fosilās degvielas automobiļu izmešu samazinājums ir sasniedzis tehnoloģisko iespēju galējo robežu, elektromobiļi ar 0 gramiem CO₂ uz kilometru var būtiski palīdzēt vidējo emisiju rādītāja sasniegšanai.

Piemēru mazu izmešu automobiļu izvēlē Latvijas sabiedrībai rādīs valsts pārvaldes institūcijas, kam ar Ministru kabineta instrukciju Nr.12 Dienesta vieglo automobiļu iegādes un nomas kārtība noteikti maksimālie CO₂ izmeši: "... slēdzot automobiļa nomas līgumu vai iegādājoties automobili, ministrija ņem vērā attiecīgajā gadā maksimāli pieļaujamo ogļskābās gāzes (CO₂) izmešu līmeni, kas nepārsniedz..." piemēram, 2017.gadā 120 gramus CO₂ uz kilometru, savukārt 2020.gadā – 95 gramus CO₂ uz kilometru. Iepazīstoties ar biedrības Auto Asociācija izveidoto M1 un N1 kategoriju automobiļu klasifikatoru, redzams, ka fosilās degvielas automobiļi ar izmešiem mazākiem vai vienādiem 95 gramiem CO₂ uz kilometru atrodami tikai klasēs "Mini", "Mazā", "Kompaktā", "Vidējā", "Mazā apvidus" un "Mazā daudzfunkciju", turklāt ļoti ierobežotā izvēlē.

Līdz 2020.gadam laika nav atlicis daudz, un, visticamāk, fosilo degvielu tehnoloģijas nedos iespēju masveidā sasniegt 95 gramus CO₂ uz kilometru. Tas nozīmē to, ka, piemēram, pildot minēto Ministru kabineta instrukciju, varētu būt jāiegādājas elektromobiļus, to skaitā, ūdeņraža šūnu elektromobiļus, kā arī automobiļus, kas aprīkoti ar hibrīda spēka iekārtām. 

Latvijā 2014.gadā pamatā ar būtisku Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta atbalstu iegādātie 176 elektromobiļi jauno reģistrēto elektromobiļu vidējo izmešu rādītāju "grami CO₂ uz kilometru” samazināja par 2%. Lai 2020.gadā Latvijā sasniegtu reģistrēto jauno automobiļu vidējos 95 gramus CO₂ uz kilometru, pieaugot jauno auto pārdošanas apjomam, līdz 2020.gadam elektromobiļu kopējam skaitam jāsasniedz 5000 (biedrības Auto Asociācija aprēķini). Ņemot vērā elektromobiļu kā jaunas tehnoloģijas salīdzinoši lielākās iegādes izmaksas un sabiedrības pieredzes paplašināšanai nepieciešamo laiku, visticamāk, ar minēto atbalsta programmu nepietiks 95 gramu CO₂ uz kilometru sasniegšanai līdz 2020.gadam. Ja līdz 2016.gada beigām jauno elektromobiļu iegāde Latvijā neuzrādīs lēcienveidīgu pieaugumu līdz vairāku simtu apjomam, iezīmējot 1000 jauno elektromobiļu turpmāko iegādi katru gadu, sākot ar 2017.gadu ir jāievieš papildus atbalsta mehānismi elektromobiļu iegādei un ekspluatācijai.