Līdzīgi kā daudzām Ziemeļeiropas pilsētām, arī Rīgai esot ļoti liels radošs un inovatīvs potenciāls.
"Ir jāiemācās apzināties šo savu spēku, liekot to lietā. Radošām un inovatīvām pilsētām pieder nākotne, tās ir pilsētas, kurās grib dzīvot jaunieši, tās ir pilsētas, kurās koncentrējas attīstība," atzina S.Ēlerte.
S.Ēlerte uzskata, ka Rīgas radošajiem kvartāliem, kā arī formālajiem un neformālajiem kultūras centriem sevi vairs nav jāpierāda, un Rīgas pašvaldībai ir jāizstrādā mērķdotāciju programma šādiem nevalstiskiem kultūras centriem.
Jau šobrīd Rīgā ir vairāk nekā desmit radošo kvartālu un neformālo kultūras centru, piemēram, Spīķeri, VEF, Andrejsalas un Kalnciema ielas kvartāli, Miera ielas apkaime, Berga bazārs, u.c., kuri, "spītējot ierobežotajiem resursiem, ar savu unikalitāti un pašaizliedzīgo darbu ir piesaistījuši plašu rīdzinieku un tūristu uzmanību".
S.Ēlerte secina, ka šobrīd neformālo kultūras centru darbība tiek balstīta uz pašu radošo cilvēku un entuziastu pleciem, trūkst sadarbības un intereses no pašvaldības puses.
"Dome līdz šim nav novērtējusi nevalstisko radošo centru sniegto sabiedrisko labumu, lai gan to pamatdarbība ir cieši saistīta ar pašvaldības funkciju pildīšanu. Radošie kvartāli cilvēkiem piedāvā gan kultūras, gan sociālu pakalpojumu, tie bieži sakārto un atjauno degradētu vidi. Radošie kvartāli un teritorijas pozitīvi ietekmē pilsētvidi, stiprina vietējās kopienas, piesaista ārzemju tūristus, tie rada jaunas darba vietas, tādējādi sniedzot tiešu ieguldījumu pilsētas ekonomikā," uzskata S.Ēlerte.