Elksniņš: Politika savā būtībā ir amorāla

Morāle var būt draudzīgās attiecībās, bet politiskās attiecībās morāle nepastāv. Turklāt ikviens no mums, tiklīdz iedomājas kaut ko amorālu, kļūst par amorālu cilvēku. Un daudzās situācijās tikai likums būs tas, kurš būs kā aizliegums šo amorālo rīcību veikt. Līdz ar to liela daļa cilvēku savā būtībā ir amorāli.Vai visas Latvijas partijas ir amorālas?Politika savā būtībā ir amorāla. Politiķiem daudzās situācijas ir jāspēj pieņemt lēmumu, nevis vadoties no morāles kritērijiem, bet rezultāta. Politikas pamatā ir spēja stāvēt pāri tiem principiem, kuri tev ir.Vai Latvijas politikā vispār ir cilvēki, kuri balstās uz principiem?Es domāju, ka nav. Latvijas politikā nav ne politiķa, ne politiskā spēka, kas savu darbību balstītu uz principiem.Jūs ar Saskaņas centru savu politisko nākotni saistāt ilgstoši?Es jūtu nicinājumu pret tiem politiķiem, kuri maina politiskās partijas.Tad jūs nicināt arī savas partijas līdera Nila Ušakova tuvo sabiedroto Andri Ameriku?Attiecības Rīgas domē lai paliek Rīgas domē. Bet mainīt politisko piederību, nozīmē mainīt arī ideoloģiju.Ar Nacionālo apvienību jūs varētu sadarboties? Piemēram, noslēgt vienošanos par nacionālo izlīgumu un izveidot kopīgu nacionālā izlīguma valdību?Jebkurā situācijā ir iespējams kompromiss, un Saskaņas centrs nav tas poliskais spēks, no kura būtu jābaidās. Ļoti daudzos balsojumos Saeimā Nacionālā apvienība izmanto Saskaņas centra atbalstu. Piemēram, jautājumos par tiesiskuma stiprināšanu un pārvaldību mums saskan. Tomēr vairākas reizes esmu arī uzsvēris, ka nacionālisms, kuru viņi sludina, ir vismaz diskutējams. Vai iepriekš zinājāt, ka Ušakovs parakstīsies par referenduma ierosināšanu par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai?Man tas bija pārsteigums. Pirms tam bija diskusija, un parlamentā nolēmām šo jautājumu neatbalstīt. Bet tā bija Ušakova kunga personīgā izvēle un atbildība. Taču jautājums sastāv no divām daļām – referendums parādīja, ka izirst attiecības starp latviešiem un krieviem. Lai gan sadzīviskā līmenī problēma nepastāv, jo krievi un latvieši dzīvo normāli un nekas viņiem netraucē.Jūs kaut ko teicāt Ušakovam, kad uzzinājāt par viņa parakstu?Nē, šo jautājumu mēs nepārrunājām. Bet es kā jurists atbalstu, ka tauta var balsot par jebkuru jautājumu.Pats parakstījāties?Nē, pats neparakstījos un arī referendumā nepiedalījos, jo uzskatīju to par pasākumu, kurš saasina attiecības sabiedrībā.Jūs taču paši, ar Ušakova parakstu, tās attiecības saasinājāt.Attiecības saasina Nacionālā apvienība ar 16. martu.Un Saskaņas centrs ar 9. maiju nesaasina?Arī Saskaņas centrs ar 9. maiju. Taču Saskaņas centrs mainās, tajā nāk iekšā latvieši, tas vairs nav tāds, kāds bija.Kāds tas bija?Kāds tas bija, jūs labāk zināt. Bet tagad tas kļūst zinošāks, profesionālāks un latviskāks. Arī es kā latvietis šo lēmumu pieņēmu pēc pārdomām. Turklāt nebija jau alternatīvas – Reformu partiju izveidoja tikai tāpēc, ka Zatlers veica valsts apvērsumu, Nacionālā apvienība līdzinās reliģioziem fanātiķiem, Vienotība ir augstprātīgu aristokrātu veidojums...Tad jūs gājāt pie lumpeņiem?Bet ZZS man nepatīk Lembergs. Savukārt Saskaņā ir sociāldemokrātiskas vērtības. Un tas mainās – jūs redzēsiet, jo latviskāks tas kļūs, jo vairāk cilvēki, kuriem viena vai otra skatījumā nav jādarbojas parlamentā, tur nedarbosies. Jo vairāk latviešu nāks Saskaņas centrā, jo vairāk būs diskusiju tā ietvaros. Citādi procesus Saskaņas centra iekšienē ietekmēt nav iespējams. Ja cilvēki vēlas, lai Saskaņas centrs mainās, viņiem ir jānāk un jādarbojas. Pats šis politiskais spēks ar saviem spēkiem un tām pamatnostādnēm, kas bijušas iepriekš, nekur tālu netiks.Visu interviju lasiet žurnāla Playboy jūlija numurā!