Jauna piešprice ieskābušam rasolam
Jāsaka gan, ka iesākums bija visai juceklīgs. Virkne personāžu (t. s. Olšteina sešnieks, biedrība Latvijas attīstībai) apgalvoja, ka valstī zudis labējas politikas piedāvājums, pat Vienotība esot kļuvusi kreisa, citi (Atjaunotā Latvija) deklarēja tieši pretējo - ka pietrūkst patiesas kreisās politikas. Visjuceklīgākais piedāvājums bija «jaunajiem labējiem», kuri kā labēju politiku piedāvāja lielāku valsts iejaukšanos ekonomikā un mazāku kredītņēmēju personīgo atbildību. Jebkurā gadījumā Latvijas politiķi pārāk maz nodarbojoties ar tautsaimniecību; īpaši pikanti tas skan no bijušo Vienotības aktīvistu puses, ja atceras, ka vēl nesen viņi nenoguruši atgādināja, ka tieši Dombrovskis un Vilks Latvijas ekonomiku stabilizējuši. Viņi laikam noticējuši apgalvojumam, ka Latvija ir atguvusi finansiālo neatkarību, tāpēc nepieciešamas jaunas, drosmīgas idejas ekonomikā. Tas, ka eksperimenti ir visai riskanta lieta situācijā, kad valsts joprojām dzīvo uz parāda, kad grūti prognozēt starptautiskās recesijas ietekmi uz Latviju, minētajiem biedriem neliekas svarīgi.
Ticamāk gan, ka rosības pamatā ir pragmatiskas kalkulācijas par mistisko «brīvo vietu»: Vienotība ir nogurusi un nogurdinājusi, Zatlera Reformu partija (ZRP) - novājināta, tā latviešu daļa, kurai ekonomiskie jautājumi ir prioritāri un kura tādēļ ar interesi lūkojās Saskaņas centra virzienā, nu par SC ir krietni sliktākās domās. Tātad esot pieprasījums. Viss jau labi, tomēr, ja it kā jauno piedāvājumu ceļ priekšā ļaudis, kuri politikā un tās aizkulisēs darbojas jau gadiem ilgi, ir diezgan grūti noticēt, ka nu gan viņos atvērušās čakras un neīstenoti talanti.
Kā sačakarēt jēdzīgu lietu
Turpinājās cīniņi ap Latvijas ostu pārvaldes formu, un jāatzīst, ka tie, kuri vēlas saglabāt status quo, izmaiņu rosinātājus, šķiet, apspēlē. Lielā mērā tā ir pašu reformatoru vaina, jo pārāk uzstājīgi piesauca tendenci, ka Latvijas ostas it kā zaudējot konkurētspēju, - šādi apgalvojumi nav korekti, viegli atspēkojami, attiecīgi paši izmaiņu iniciatori radīja aizdomas par saviem patiesajiem nodomiem. Un tad izmaiņu pretinieki izspēlēja visstiprāko kārti - ka reformu mērķis esot ostu privatizācija. Ņemot vērā privatizācijas nelāgo slavu Latvijā, izmaiņu asociēšana ar privatizāciju krietni sabojā šo izmaiņu publisko tēlu. Un, ja ir atrasts šāds spēcīgs lejupvelkošs arguments, pārējiem ierosinājumiem vairs nav lielas nozīmes - vienmēr var teikt, ka tie ir tikai piesegs privatizācijas bīdīšanai.
Ja pieņemam, ka saprātīgas izmaiņas ostu pārvaldē nenāktu par ļaunu, piemēram, iespēja uzņēmējam piedalīties ostas valdes sēdē, kurā tiek skatīts viņa jautājums, diemžēl ZRP neveiklais darba stils šo procesu ir apgrūtinājis.
Aizgājējs nedod mieru dzīvajiem
Lai gan Latvijas krājbankas kraham pašlaik vairāk vietas nepatīkamā, bet pāršķirtā vēstures lappusē, aktīvais dažu mediju spiediens, metot ēnu uz bankas maksātnespējas procesa pieteikšanu un procesa īstenotājiem, liecina, ka nopietnas intereses un attiecīgi cīņas iespējas saglabājas. Diemžēl tās nebūs tikai dažu lielo noguldītāju, juristu un politiķu šaurā čūsku midzenīša sienās - manipulēšana var skar arī airBaltic. Aviokompānija pagājušajā nedēļā iepazīstināja valdību ar savu uzņēmuma stabilizēšanas plānu - lai gan vieglas dienas tas nesola nedz airBalticstrādājošajiem, nedz valdībai (iespējama papildu ieguldījumu nepieciešamība), kopumā tas likās adekvāts. Līdz ar to būtu ļoti žēl, ja kautiņš ap bankas rumpi radītu nevajadzīgus satricinājumus airBaltic atkopšanās procesā.
Ja runājam par aizgājēju smago mantojumu, pagājušajā nedēļā radās šaubas par to, cik raiti uz priekšu virzīsies sabiedrisko mediju reforma, - jaunā Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome pavēstīja, ka padomes iepriekšējā sastāva paveiktais šajā jomā ir nepilnīgs, tāpēc darbs faktiski esot jāsāk no sākuma.
Šonedēļ
Publiski skaļākie notikumi šonedēļ, protams, būs 16. martam veltītie pasākumi, tomēr nevarētu teikt, ka tie būtu svarīgākie.
Saeimas komisijās šī nedēļa būs Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) laiks. Publisko izdevumu un revīzijas komisija vērtēs gan zinātnes politikas finansiālā lietderīguma aspektus (14. marts), gan Eiropas Savienības (ES) finansējuma apguvi IZM sistēmā (13. marts), savukārt Izglītības, kultūras un zinātnes komisija diskutēs par pirmsskolas izglītības stāvokli un iespējamiem attīstības virzieniem (13. marts). Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija mēģinās izzināt no digitālās televīzijas ieviesēja uzņēmuma Lattelecom, kā risināt problēmas, kas radušās elektroniskajā apraidē (TV3 un LNT draudi aiziet no t. s. bezmaksas virszemes TV), turklāt tuvojas noslēgumam periods, kad digitālās TV projektu kūrēja Lattelecom.
ES finansējuma izlietojuma kvalitāte būs arī valdības darba kārtībā - valsts sekretāru sanāksmē (15. marts) uzklausīs Finanšu ministrijas sagatavoto ziņojumu. Procentuāli no kopējā saņemtā finansējuma neatbilstošie izdevumi it kā neveido lielu apjomu - 0,16%, tomēr naudas izteiksmē tie ir 7,3 miljoni latu. Interesanti, ka secinājumu daļā ministrija piedāvā beidzot vienoties par «krāpšanas» jēdziena izpratni...