Fragments no intervijas:
Latvijā daudz tiek runāts par nepieciešamību piesaistīt ārvalstu investīcijas. Kā Latvija var būt interesanta investoriem, kādi ir galvenie priekšnoteikumi, lai ārvalstu uzņēmēji vēlētos investēt Latvijā?
Tūlīt pēc Padomju Savienības sabrukuma, kad Baltijas valstis atguva savu neatkarību, ļoti daudzi ārvalstu uzņēmēji šeit saskatīja biznesa iespējas un vēlējās investēt. Tagad visās trīs Baltijas valstīs ir redzami vieni un tie paši investori, piemēram, banku sektorā un mazumtirdzniecībā, kas šajā reģionā ienāca pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados, - Statoil, Rimi, Swedbank un citi. Tad sekoja finanšu krīze un nekustamā īpašuma burbuļa plīšana, kas neveicināja jaunu investīciju pieplūdumu. Tagad no krīzes jūs esat atguvušies un ir vērojama stabila ekonomikas izaugsme, kas atkal var piesaistīt ārvalstu investorus. Galvenais izaicinājums visām trim Baltijas valstīm manā skatījumā ir apturēt emigrāciju - darbaspēka aizplūšanu. Jāpiebilst, ka daudzi strādnieki no Baltijas strādā arī Norvēģijā, īpaši būvniecībā, un veic ļoti labus darbus. Taču jūsu ekonomikai ir svarīgi, lai būtu pieejami jauni, strādīgi darbinieki. Ļoti svarīgi ir izveidot labu izglītības sistēmu, lai ārzemju uzņēmumi zinātu, ka šeit ir pieejams izglītots un gudrs darbaspēks. Jums Rīgā un Pierīgā vēl ir gana daudz vietu, kur var būvēt gan birojus, gan rūpnīcas, kur investori var izvērsties. Taču jābūt darbaspēkam. Baltijas valstīs arī algu līmenis ir daudz pievilcīgāks nekā, piemēram, Skandināvijas valstīs. Protams, konkurēt ar zemām algām nav pašmērķis, taču ārzemju kompānijām, kuras domā par eksportu, tas ir nozīmīgs faktors. Pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu investori vairāk orientējās uz vietējo tirgu, bet tagad pārsvarā uz eksportu, kur izmaksas ir svarīga konkurētspējas sastāvdaļa. Taču jāteic, ka pēckrīzes periodā investīciju apjomi ir sarukuši visā eirozonā, ne tikai Baltijā, bet es paredzu, ka jau drīzumā gaidāms to pieaugums.
Cik svarīgas investoru piesaistē ir zemas nodokļu likmes?
Tas noteikti nav pats svarīgākais faktors. Būtiska ir kopējā pakete - algu līmenis, darbaspēka izglītotība, infrastruktūra. Galu galā, lai uzņēmējiem būtu pieejama kvalitatīva infrastruktūra un gudrs darbaspēks, nodokļi ir nepieciešami. Es neesmu piekritējs teorijai, ka jākonkurē ar zemām nodokļu likmēm. Faktiski jākonkurē galvenokārt būtu ar gudriem strādājošajiem cilvēkiem un ar labu infrastruktūru, viss pārējais ir pakārtots. Turklāt reizēm ārvalstu investoru ienākšana ir sava veida laimes spēle, uzņēmējs aizbrauc uz kādu valsti, viņam tur iepatīkas, un viņš nolemj investēt tieši šajā valstī.
Viena no Latvijas problēmām, kas apdraud ekonomikas attīstību un godīgu konkurenci, ir lielais ēnu ekonomikas īpatsvars. Uzņēmēji mēdz teikt, ka tas ir pārāk augsto nodokļu dēļ. Kā, jūsuprāt, visefektīvāk būtu mazināt šo pelēkās ekonomikas sektoru?
Es nedomāju, ka jūsu nodokļu likmes ir tik augstas, lai būtu par iemeslu nodokļu nemaksāšanai. Pats galvenais - sodam par izvairīšanos no nodokļu nomaksas ir jābūt lielākam nekā ieguvumam no tās. Sodiem ir jābūt tādiem, kas risku neattaisno, ja nepieciešams, tas var būt arī cietumsods. Ēnu ekonomika un korupcija ir kā vēzis, kas saēd sabiedrību, tā rezultātā trūkst naudas izglītībai, veselībai, ceļiem, tam, kas nepieciešams normālai sabiedrības funkcionēšanai. Svarīga ir kontrolējošo iestāžu rīcība.
Visu interviju lasiet otrdienas, 19.maija, avīzē Diena!