Kopš Latvija iestājās ES ir pagājuši 11 gadi, un, atskatoties uz šo laiku, mēs redzam, ka mūsu valsts ir piedzīvojusi gan ekonomikas kāpumus, gan nenoliedzami arī smagus kritumus. Kohēzijas politika ir neatņemama daļa no Latvijas ekonomiskās attīstības stratēģijas kopš iestāšanās Eiropas Savienībā 2004. gadā. Tolaik IKP uz iedzīvotāju Latvijā bija tikai 48% no ES vidējā līmeņa, bet 2014. gadā šis rādītājs sasniedza jau 64% atzīmi. Tas liecina, ka, neskatoties uz piedzīvoto krīzi, Latvija šo gadu laikā ir strauji tuvinājusies ES vidējam dzīves līmenim.
Laikā, kad mūsu valsts piedzīvoja ekonomisko krīzi, kuras sekas bija 20% IKP kritums un augsts bezdarba līmenis visā valstī, Kohēzijas politikas investīcijas bija 70% no visām publiskajām investīcijām. Šajā laikā Kohēzijas politika mums palīdzēja pielāgoties jaunajiem izaicinājumiem, lai jau 2011. gadā Latvija varētu atgriezties uz ilgtspējīgas attīstības ceļa, īstenojot efektīvu fiskālo politiku un sekmīgi ieguldot ES fondu līdzekļus jomās, kas mums nesa lielāko atdevi.
ES 2007. – 2013. gada plānošanas perioda sekmīgu investīciju rezultāts Latvijā ir rekonstruēti autoceļi un ielas 930 kilometru garumā, izbūvēti 52 kilometri dzelzceļa, realizēti vides projekti – 1,2 miljoni Latvijas iedzīvotāju nodrošināti ar mūsdienīgu pieslēgumu notekūdeņu savākšanai, sniegts atbalsts vairāk nekā 1180 uzņēmumiem biznesa inkubatoros, nodrošināta pārkvalificēšanās un tālākizglītība gandrīz pusotram simtam tūkstošu bezdarbnieku un darba meklētāju, izveidoti vismaz 400 publiskie interneta pieejas punkti un veikti daudzi citi ieguldījumi.
Šobrīd mēs atrodamies jaunā 2014. – 2020. gada ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda plānošanas perioda sākumā, un mūsu visu kopīgs mērķis ir nodrošināt, lai jaunā plānošanas perioda „Eiropas nauda” tiktu izmantota iespējami efektīvāk. Iepriekšējo periodu sasniegtie rezultāti apliecina, ka ES fondu līdzekļi ir ļoti nozīmīgs investīciju avots, bez kura nav iedomājama tautsaimniecības, infrastruktūras un uzņēmējdarbības attīstība.
Arī šobrīd saspringtajā ekonomiskajā situācijā, tostarp apzinoties valsts un pašvaldību budžeta iespējas, ES fondi ir nozīmīgs resurss, kuru nepieciešams ātri un sistemātiski investēt ekonomikā. Mums jāpanāk, ka realizētie projekti nodrošina jūtamu ekonomisko izrāvienu. Pašreizējā ekonomiskajā situācijā uz Kohēzijas politiku liktās cerības ir ļoti augstas, un tai jāsniedz skaidri redzami rezultāti.
Ņemot vērā iepriekšējo periodu pieredzi, jaunajā ES fondu plānošanas periodā vēl mērķtiecīgāk koncentrēsimies un pievērsīsim uzmanību tam, lai investīciju plānošana būtu pamatota un rūpīgi izsvērta un ieguldījumu rezultāti būtu skaidri, pārredzami un izmērāmi. Darbības programmā “Izaugsme un nodarbinātība” definēts šaurāks prioritāro virzienu loks, lai koncentrētos uz būtiskāko problēmu risināšanu.
Lai atvieglotu projektu pieteikšanu un īstenošanu ES fondu finansējuma saņēmējiem, jaunajā periodā vienkāršotas dažādas prasības un mazināts birokrātiskais slogs. Tādējādi projektu īstenotājiem tiks sniegta iespēja vairāk fokusēties uz projekta rezultātu sasniegšanu. Ieviešot vienas sadarbības iestādes pieeju tiks nodrošināta standartizēta projektu iesnieguma veidlapa, vienota prakse projekta kontroļu veikšanai, kā arī ieviestas vienkāršotās izmaksas. Tāpat maksimāli izmantosim e-iespējas, tostarp ieviešot E-kohēziju, kas ļaus pieteikt projektus un konsultēties elektroniskajā vidē.
Ar ES fondu atbalstu līdz 2020. gadam tiks radītas vēl vismaz 2500 jaunas darba vietas, 37 tūkstoši jauniešu būs ieguvuši darba tirgus prasībām nepieciešamo kvalifikāciju, prasmes un pieredzi. 80 tūkstoši bērnu un jauniešu no maznodrošinātām un trūcīgām ģimenēm saņems atbalstu izglītības pieejamības veicināšanai, kā arī tiks veikti ieguldījumi izglītības infrastruktūras uzlabošanai un modernizēšanai visos izglītības līmeņos.
Vērienīgas investīcijas tiks ieguldītas arī biznesā un inovācijās, sniedzot atbalstu vairāk nekā 3000 uzņēmumiem un palielinot inovatīvo komersantu īpatsvaru par vairāk nekā 10%. Ar ES fondu investīcijām tiks uzlabota iedzīvotāju sadzīve – 206 000 mājsaimniecību būs pieeja platjoslas internetam, 35% iedzīvotāju un 92% uzņēmumu izmantos e-pakalpojumus, tāpat tiks rekonstruēti apmēram 70 kilometri siltumtīklu, kā rezultātā par piektdaļu samazināsies vidējais siltumenerģijas patēriņš.
Ikviens Latvijas iedzīvotājs izjutīs ES fondu ieguldījumus infrastruktūrā, jo šajā periodā ar ES fondu līdzekļiem tiks rekonstruēti 919 kilometri autoceļu un rekonstruētas vai modernizētas dzelzceļa līnijas vairāk kā 900 kilometru garumā. Papildus ES fondu investīcijas tiks vērstas, lai nodrošinātu vides aizsardzību un resursu izmantošanas efektivitāti, tajā skaitā, veicot ieguldījumus ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu kvalitātes uzlabošanā, kā arī kultūras un dabas mantojumā, vienlaikus sniedzot atbalstu pilsētvides sakārtošanā, veicinot uzņēmējdarbības attīstību Latvijas pašvaldībās un novados.
Visas iepriekšminētās investīcijas un sasniedzamie rezultāti definēti Latvijas darbības programmā “Izaugsme un nodarbinātība”, kas kopumā paredz 9 prioritāros investīciju ieguldījumu virzienus. Savukārt visu ES fondu vadībā iesaistīto iestāžu darbs visu periodu norit saskaņā ar izstrādāto darbības programmas papildinājumu jeb kalendāro grafiku nozaru ministriju veicamajiem priekšdarbiem.
Esmu pārliecināts, ka ar labu pārvaldību un administratīvo kapacitāti, kā arī sekmīgu visu iesaistīto partneru sadarbību mēs spēsim sasniegt Kohēzijas politikas mērķus un nodrošināt, ka ES fondu investīciju ieguldījumus arī jaunajā plānošanas periodā jutīs ikviens Latvijas iedzīvotājs. Šobrīd būtiski, ka katra nozaru ministrija atbildīgi un ar pilnu jaudu turpina iesākto darbu, sagatavojot specifisko atbalsta mērķu Ministru Kabineta noteikumus maksimāli efektīvai un lietderīgai finanšu resursu investēšanai atbilstoši attiecīgās nozares specifikai.