Gašpuitis: Darba samaksas kāpuma temps audzis

Tomēr privātajā sektorā darba samaksa joprojām ir zemāka nekā sabiedriskajā, attiecīgi 811 un 863 eiro, bet vispārējās valdības sektorā tā ir 815 eiro. Atņemot nodokļus - neto darba samaksa bija 611 eiro. Ņemot vērā niecīgo inflāciju un iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazinājumu, reālās neto darba samaksas kāpums bija 8,3% apmērā.Algu kāpums ir uzņēmis visai strauju tempu, uzturot spēcīgu inerci, pat neskatoties uz salīdzinoši piezemēto ekonomikas izaugsmi. Sagaidāms, ka kāpums turpināsies, tomēr pieauguma temps varētu balansēt ap 5%. Liela loma kopējam pieaugumam bija minimālās algas palielināšanai. Nākamgad tās pieaugums būs mazāk izteikts, kas uz leju pavilks arī kopējo pieauguma tempu. Prognozes izriet no visai piezemētās izaugsmes, kā arī strauji uzlabojumi darba tirgū nav sagaidāmi, kaut spiediens palielināt algu nezudīs. SEB bankas veiktā aptauja, kurā tika iekļauti uzņēmumi ar gada apgrozījumu virs 20 miljoniem eiro, iezīmē tendenci, kurā uzņēmēju skaits, kas plāno darbinieku skaitu palielināt vai to samazināt, ir aptuveni vienāds (21% pret 16%), savukārt vairākums (63%) darbinieku skaitu plāno saglabāt nemainīgu. Tāpat parādās nianse, ka darbinieku pieejamības aktualitāte ir samazinājusies, kamēr kā aktualitāte ir augusi nepieciešamība pēc kvalificētiem darbiniekiem. Var pieņemt, ka darba devēji fokusēsies uz speciālistiem, efektivitāti, ne tik daudz uz skaitu. Tādēļ arī tieši tie darbinieki, pat tik ne tik daudz diferenciējot starp nozarēm, kas nosaka un veido uzņēmuma vērtību, varēs cerēt uz straujāku darba samaksas kāpumu. Augstāku atalgojumu un straujāku kāpumu uzrādīs nozares, kurās ir mazāks ēnas īpatsvars un tiek ciešāk uzraudzītas. Kopējo darba samaksu turpinās virzīt arī sabiedriskais sektors, kur spiediens palielināt algas saglabāsies.