Nedaudz straujāks darba samaksas kāpums valsts pārvaldē bija gaidāms un līdzīgai tendencei ir pamats saglabāties arī turpmāk. Pamazām izzūd stingrais taupības tvēriens un uzlabojas priekšnosacījumi darba samaksas kāpumam. Krietni lielākas iespējas piedzīvot algas pielikumu būs pašvaldībās un valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās strādājošajiem. Tikmēr valsts budžeta iespējas vēl pietiekami ilgi nespēs apmierināt visus pieprasījumus pēc vēlamā algu pielikuma, kas tuvojoties vēlēšanām ļaus uzplaukt populismam. Tikmēr privātajā sektorā darba samaksa varētu uzrādīt lēnāku kāpumu, ko noteiks objektīvie apstākļi darba tirgū un katras nozares, uzņēmuma pelnītspēja. Liela loma būs arī pelēkajai ekonomikai, kas daļu potenciālā kāpuma nemaz neuzrāda. Tādēļ sagaidāms, ka izmaiņas starp nozarēm, uzņēmumiem saglabās krasi nevienmērīgu dabu un atšķirīgu tempu, kā rezultātā pietiekami liela daļa strādājošo izmaiņas darba samaksā tuvākajā laikā nemaz nepiedzīvos. Labākā situācijā būs nozaru atslēgas speciālistiem un to nozaru darbiniekiem, kuri strauji attīstīties.
Trešajā ceturksnī visstraujākais algu kāpums Baltijā bija vērojams Igaunijā (+8,8%), tad Lietuvā (+6,2%). Viss norāda uz to, ka saglabājoties ekonomikas izaugsmei, spiediens palielināt darba samaksu vidējā termiņā tikai kāps un būs viens no nozīmīgiem draudiem konkurētspējai. Tādēļ ir ļoti būtiski turpināt investēt attīstībā, pat neskatoties uz valdošo piesardzīgumu. Darba samaksas vidējais pieauguma temps šogad sagaidāms 4,5% apmērā, nākamgad paātrinoties līdz 5,5%. Pozitīvu ietekmi uz pirktspēju turpinās veidot kuslā inflācija.