Gerčikovs: Kaislības ap budžetu

Viss pareizi līdz prezidentālai republikai. Nedrīkst pie mums tāda būt, jo diemžēl jāsaka, ka tauta ir stulba. Būs mums Ušakovs vai Lauris Reiniks.

Valsts budžeta līdzekļi nav paredzēti, lai tos iepludinātu privātuzņēmumu apgrozāmajos līdzekļos. Ja uzņēmumam vajag apgrozāmos līdzekļus, tad tos var iegūt jebkurā privātbankā. Ja banka nedod naudu apgrozāmajiem līdzekļiem, tas nozīmē, ka uzņemums ir pilnīgs sūds. Un tieši to es varu teikt par pašu Dzintaru - ražo starptautiski pilnīgi neeksportējamu preci: dizains vienkārsi grandiozi sucks, par kvalitāti vēl varētu kko strīdēties. Mazumtirdzniecības veikali joprojām izskatās, ka orientēti uz nabadzīgiem, bezgaumīgiem cilvēkiem - krāsas atbaidošas, pārdevējas ar uzkasītiem matiem utt. Tāpec es nebrīnos, ka pašam Dzintaram ir problēmas ar apgrozāmajiem līdzekļiem, jo vizuālais tēls, kas kosmētikas nozarē ir absolūti pirmajā vietā, ir totāls MĒSLS! Ar cieņu, Jānis

Diena ir tāds medijs, kas turpina sēt gara tumsonību. Arī šis rakštelis par to liecina kārtējoreiz. Tas aicina atgriezties pēc būtības komunismā: pieprasa varas vertikālo centralizāciju, kūda pret demokrātiju, un iegalvo galīgas ekonomiskas aplamības! Autors, būdams ekonomikas doktors, tomēr bezkaunīgi apgalvo, ka budžetam kā tādam būtu būtiska loma tautsaimniecības izaugsmē/lejupslīdē. ATTOPIETIES, DOKTOR! Tā nekad nenotiek un nevar notikt ekonomikā, kas nav sociālistiska vai komunistiska, kas nav centralizēti vadīta un no augšas plānota. Kaut pats vadāt privātu uzņēmumu, tomēr nezin ko gaidāt no valsts budžeta, gaidāt kaut ko, kam tas nemaz nav paredzēts!

a) Mūsu IKP dažos gados nepalielināsies 2,5 reizes. b) Pieaugums neveidojas, palielinoties reālās ekonomikas sektoram, bet palielinot tarifus, pieaugot mazumtirdzniecības apgrozījumam, kas nevis rāda iedzīvotāju dzīves līmeņa celšanos, bet liecina par cenu celšanos. .................................................................... a) Manuprāt, ekonomikas doktoram būtu jāsaprot, ka nekas tāds nav iespējams. b) Par cenu celšanos krietni vairāk liecina inflācija, nevis IKP pieaugums. No raksta palika 2 sajūtas: 1) vai tik jams negrasās iet politikā, 2) vai tik uzņēmumam Dzintars nav kaut kādas milzu problēmas, tāpēc šis izgāž visu savu pesimusmu publiskajā telpā.