"Gribu pateikt uzreiz - no šī brīža, kad banka ir pārdota, es vairs negribu atbildēt uz jautājumiem, kāpēc mēs neesam atguvuši visu naudu atpakaļ, ko mēs savā laikā ka valdība ieguldījām vienā no lielākajām bankām, lai glābtu savu finanšu sistēmu. Tas plāns bija tomēr to naudu atgūt atpakaļ, gan caur Revertu, gan izdevīgi pārdodot par pietiekoši lielu naudu Citadeli," teica ekspremjers.
Godmanis pauda neizpratni par steidzīgo bankas pārdošanu un darījuma summu. "Nezinu, kādēļ valdība pārdeva banku ar tādu spiedienu, jo pat Privatizācijas aģentūra atkāpās. Kāpēc atkāpās, arī līdz galam nevar saprast? Acīmredzot, tie ir tādi argumenti, kas ir zināmi valdībai un valdības vadītājai un tie, no viņu viedokļa, laikam ir pietiekami svarīgi," teica Godmanis.
Viņš arī norādīja, ka darījumam par labu nenāk līguma nosacījumu slepenība. "Ir divas lietas, kas ir bēdīgas. Tā summa ir par mazu, viennozīmīgi. Bet summa vienmēr saistās no tā, ko piedāvā. Jūs jau varat teikt, ka banka maksā vismaz desmit gadu peļņu. Ja kāds piedāvā mazāk, tad ir divas iespējas - nepārdot un gaidīt labākus laikus, vai pārdot par to, cik dod. Te izvēlēts otrs variants," atzina ekspremjers.
Tāpat Godmanis kritizēja investora izvēli. "Kas attiecas uz otru ne pārāk labo momentu- daudz vieglāk un mierīgāk būtu, ja to banku būtu nopirkusi kāda liela Eiropas banka, kas strādājusi ilgi, kam ir filiāles un kura nevar pazust. Tagad mums tikai atliek gaidīt, kas ar to banku notiks - vai tur tā attīstība būs un, kas to banku beigu beigās iegādāsies. Tas viss rada zināmu neskaidrību," teica Godmanis.