Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma Godmanis uzsvēra, ka PVN samazināšana ir svarīga tieši pārtikas produktu ražotājiem, kuri pērk izejvielas no vietējiem zemniekiem.
Pašlaik, nopērkot pienu, pārstrādātājs samaksā 21% PVN un šie līdzekļi tiek iesaldēti līdz brīdim, kad tiek pārdots, piemēram, uzņēmuma saražotais siers. Samazinot PVN, viena piektā daļa uzņēmuma apgrozāmo līdzekļu netiks iesaldēti, skaidroja Godmanis.
PVN samazināšana būs izšķirīga arī brīdī, kad ražotāji samazinās produkcijas apjomu. Sākotnēji, pēc Krievijas noteiktā embargo rietumvalstu pārtikai, cenas samazināsies. Taču, samazinot ražošanas apjomu, pārtikas cenas atkal kāps un tad samazinātais PVN būs izšķirīgs maznodrošinātajiem.
Godmanis uzsvēra, lai palīdzētu Latvijas ražotājiem pārvarēt Krievijas noteiktās pretsankcijas, PVN jāsamazina līdz 12% un jāpārtrauc iekasēt ienākumu nodokli.
Viņš skaidroja, ka savulaik, deviņdesmito gadu beigās, kad Krievijā bija ekonomiskā krīze, kas būtiski skāra Latvijas ražotājus, Latvijas valdība nolēma trīs mēnešus apturēt nodokļu iekasēšanu noteiktiem uzņēmumiem, kā arī tika izlaistas eiroobligācijas, lai varētu aizņemties naudu par zemiem procentiem.
Jau ziņots, ka valdība vakar lēma Krievijas sankciju skartajiem Latvijas uzņēmumiem piešķirt nodokļu brīvdienas, kā arī eksporta tirgu apgūšanai piešķirt papildu piecus miljonus eiro, pēc valdības sēdes atzina ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP).
Dombrovskis stāstīja, ka pieņemti lēmumi par Krievijas sankciju rezultātā cietušo uzņēmumu definīciju, kas paredz, ka īpaši atvieglojumi būtu piešķirami tiem uzņēmumiem, kuru eksporta darījumu īpatsvars uz Krieviju ir lielāks par 10% no kopējās realizācijas apjoma. Tas pats kritērijs attiecas uz šo uzņēmumu piegādātājiem.
Ministrs piebilda, ka valdībai ir zināmi visi uzņēmumi, kas atbilst minētajai definīcijai, taču konkrēti uzņēmumi un skaits netika nosaukts.
Tāpat valdība pieņēmusi lēmumu, ka Ekonomikas ministrija (EM) divu nedēļu laikā rod risinājumu, lai cietušajiem uzņēmumiem palīdzētu ar kredītu garantijām. Dombrovskis atzina, ka 30-40 miljoni ir maksimālā summa, ko novirzīt kredītu garantijām, bet uz vienu uzņēmumu šī summa nebūs lielāka par vienu miljonu eiro.
Valdība arī lēma, ka EM no saviem līdzekļiem eksporta tirgu apgūšanai pārdalīs piecus miljonus eiro. "Eksporta tirgu apgūšanā tiks izmantota jauna pieeja, proti, ja līdz šim Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra vairāk finansēja īsas vizītes uz konferencēm un izstādēm, tad jaunā pieeja paredz finansēt nozares ekspertu ilgāku - divu trīs mēnešu - klātbūtni mērķa valstīs," skaidroja ekonomikas ministrs.
Tika arī pieņemti lēmumi par iespējamām cietušo uzņēmumu nodokļu brīvdienām. Pēc Dombrovska sacītā, Finanšu ministrija esošās likumdošanas ietvaros izskatīs iespēju atcelt uzņēmuma ienākuma nodokļa avansu, savukārt Valsts ieņēmumu dienests izvērtēs iespēju pagarināt Krievijas sankciju skarto Latvijas uzņēmumu nodokļu samaksu par pieciem gadiem.
Sadarbībā ar Zemkopības ministriju (ZM) EM vērtēs atbalsta iespējas piena nozarei, savukārt Satiksmes ministrija vērtēs iespēju cietušos transporta operatorus atbrīvot no transporta līdzekļu ekspluatācijas nodokļa.
Kā ziņots, Krievija noteikusi pilnīgu embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam un piena produktiem, kas tiek importēti no Eiropas savienības, ASV un citām rietumvalstīm, kuras ieviesušas sankcijas pret Maskavu. Šajā sarakstā gan nav iekļautas šprotes, tāpat arī saldējums.