Grigule pret Āboltiņu: Par "kompetences" etalonu

Pēc tam, kad viņu – partijas vadītāju, saraksta līderi, daudzu videoklipu varoni, viņas pašas vēlētāji neievēlēja Saeimā, viņa kompetenti aizsūtīja jauno kolēģi Jāni Junkuru it kā uz Honkongu, lai varētu saņemt viņam pienākošos mandātu.

Otrreiz savu kompetenci viņa nepārprotami nodemonstrēja, ūjinot un ņirgājoties par Latvijas pensionāriem, kuri bija pulcējušies pie Saeimas nama, lai paustu savu protestu un sašutumu par savu grūto stāvokli.

Solvitas Āboltiņas partija Vienotība ir vadījusi valsti gandrīz visus pēdējos desmit gadus. Šis laiks paliks mums visiem atmiņā ar vismaz 300 000 uz ārvalstīm aizbraukušu Latvijas iedzīvotāju, ar haosu izglītības sistēmā, kurš joprojām turpinās, ar palielinātiem nodokļiem un ekonomikas stagnāciju. Nu jau mēs ekonomikas attīstībā atpaliekam ne tikai no Igaunijas, bet arī no Lietuvas. Šis laiks mums paliks atmiņā ar atteikšanos no lata un apzinātu iedzīvotāju maldināšanu par nozīmīgu ārvalstu investīciju pieaugumu, kolīdz ieviesīsim eiro. Diemžēl notiek tieši pretējais.

Šī pati partija Vienotība un tās sadarbības partneri un kolēģi Eiropā – Eiropas Tautas partijas grupa, ilgstoši ir valdošie arī Eiropas Savienībā – gan Eiropas Parlamentā, gan Eiropas Komisijā. Šī politiskā spēka realizētās ārpolitikas un iekšpolitikas rezultātā vecās Eiropas valstis plaši atvēra durvis bēgļiem no Ziemeļāfrikas un Vidējiem Austrumiem. Pēdējo gadu laikā vien Eiropā ir nelegāli ieceļojuši vairāki miljoni imigrantu. Un šī Eiropas Savienībā un ilgus gadus arī Latvijā vadošā politiskā grupa nevis cenšas šos procesus apturēt, bet gan imitē darbību, izdodot deklarācijas, kurās, aizbildinoties ar cīņu pret terorismu, aicina dalībvalstis popularizēt pozitīvo islāmu, organizēt islāma garīgo līderu pamanāmību un dot viņiem lielākas iespējas, aicina nodrošināt pedagoģisko aspektu un pat šīs kampaņas iekļaut izglītības sistēmā.

Tieši šie bija tie galvenie iemesli, kāpēc lielākā daļa Eiropas Parlamenta deputātu nobalsoja pret, arī es. Balsot par šo rezolūciju neieradās 60deputāti (balsoja ar kājām), 179 bija pret, 208 atturējās un tikai 304 nobalsoja par.

Ikviens Eiropas iedzīvotājs arvien skaudrāk un skaudrāk izjūt to, ka nedz Eiropas Savienības ārpolitika, nedz iekšpolitika nav diez ko veiksmīgas. To apliecina gan Lielbritānijas balsojums par izstāšanos, gan nebeidzamās migrantu plūsmas, kuras daļu, protams, centīsies novirzīt arī uz Latviju. Un tas mums radīs daudzas papildu problēmas un riskus.

Vienotības un tās Eiropas partneru viedoklis ir skaidri zināms – par liberālu un atvērtu durvju politiku. Esmu daudz runājusi ar Latvijas cilvēkiem - nedz viņiem, nedz man tas nav pieņemami. Es nekad šādai politikai nepiekritīšu. Tāpēc es turpmāk šim jautājumam gan Eiropas Parlamentā, gan Latvijas politiskajās norisēs pievērsīšu vēl lielāku uzmanību. Šī cīņa mums vēl ir priekšā.

* Citāts no Solvitas Āboltiņas uzrunas ceturtdien Saeimas ārpolitikas debašu laikā:

"Vēlos minēt arī pozitīvo piemēru, kad žurnālisti profesionāli, pildot savu "sargsuņa" lomu, par spīti politiķu klusēšanai un vēlmei izvairīties, tomēr atrada veidu sabiedrības informēšanai par to, kā tautas vēlēta Eiropas Parlamenta deputāte (pieļauju – muļķības un neiedziļināšanās dēļ) ne tikai nobalso pret Eiropas Padomes... Eiropas Parlamenta pieņemto rezolūciju saistībā ar cīņu pret Krievijas un teroristisko organizāciju propagandu, bet bez sirdsapziņas pārmetumiem "audzina" premjeru, ka demonstrēt valstisku nostāju... jau nu vajadzētu trīsreiz padomāt, vai to darīt."